latvijaspirts.lv
      
2019. gada 24. augusts
JAUNUMI
NOTIKUMI
SAUNA IN LATVIA Latvian traditional bathhouse
БАНИ ЛAТВИИ традиции, народные ритуалы
DVD Latviešu tradicionāla pirts Latvian traditional bath
Grāmata PIRTNIEKU STĀSTI
LATVIJAS PIRTS DIENA
BIEDRĪBA LATVIJAS PIRTS
VISS PAR PIRTS DZIVI
Pirts veidi
Pirts tradīcijas
Pirts padomi
Pirtsslotiņas
Pirts akmeņi
Pirts celtniecība
Aromaterapija
Ārstniecības augi
Dabas veltes
Veselība un skaistums
> Labas pašsajūtas pamati
> Miega skavās
> Austrumu masāžas
> Kā nosargāt mīlestību?
> Sāpes nav jācieš
> Vientulība
> Labrīt, vai grūti?
> Lins skaistumam
> Avenes skaistumam
> Ezera dūņas
> Zemenes skaistumam
> Cilvēka anatomija skaitļos
> Kas ir SPA?
> Kas ir zāles?
> Kas ir slimība?
> Asins organismā
> Neguli uz āderes!
> Augi un kosmetoloģija
> Afrodītes augi
> Lēds priekš smukum
> Ko darīt, ja pazūd balss
> Receptes veselības skaistuma atgūšanai
> Stounterapija
> Duša
> Saudzēsim rokas
> Garīgam līdzsvaram
> Kad bailes aizžņaudz elpu
> Augu vannu viedi
> Augu vannu iedarbība
> Ūdens tīrībai
> Vanna
> Saaukstēšanās
Mājas lietas
Svināmās dienas un tradīcijas
Mālu terapija
Garšaugi no Annas Šmites
Eglona Brūna saimniecība
IEPAZĪSTIES!
PIRTS SKOLA
Pirts Upesrūķi
Pirts Brūveri
Pirts Nāras
Pirts Azote
Pirts Kundziņi
Pirts Bērzaine
Pirts Avoti
Pirts Rozēni
Pirts Šalkas
Pirts Piekūni
Lauku sēta Jāņkalni
Pirts Pļavenieki
Pirts Spārītes pie Rāznas
Ezermalas - Pirtslietas
Brīvdabas muzejs
Meņģeļu pirts
Viktora Ķirpa Ates muzeja pirts
EKO SOLIS Dabīgas lineļļas - koka darvas krāsas, koka kubli
Dr. Tereško tējas
Kalējs Edvīns Šakalis
Latvijas pirts 2010 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2011 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2012 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2013 - Latvian sauna - Латвийская баня
LATVISKIE PIRTS SVĒTKI 2015
Latvijas pirts svētki 2017
FORUMS
GALERIJAS
Kad bailes aizžņaudz elpu


 Kas ir panika? Priekšstats, ka no panikas cieš tikai cilvēki ar vāju nervu sistēmu, ir maldīgs. Ilgstošs stress, nemiers, saspringts darbs, nomāktība vai slepenas bailes var izsaukt slimību, kas sākumā šķiet kā pasaules gals, bet, par laimi, tomēr ir ārstējama.
 Panika un modes slimība? Augsti attīstītā sabiedrībā radušās daudzas iespējas uzlabot savus dzīves apstākļus. Vienlaikus palielinās draudi izvirzīt sev nereālus mērķus un sapņus.
 No vienas puses, cilvēks patērē milzu enerģiju, lai sasniegtu lielos mērķus, aizmirstot baudīt arī mazākus ieguvumus; no otras puses, vērtējam sevi salīdzinājumā ar kaut ko vai kādu, saņemot apstiprinājumu, ka jāsasprindzinās vēl vairāk. Tā mēs mazāk izjūtam prieku un apmierinājumu, bet spriedze un uztraukums arvien palielinās, kamēr negaidīti sākas lēkme.
 Uztraukums ir normāla, veselīga reakcija. To jūt katrs cilvēks situācijā, kad draud kādas briesmas. Mērens nemiers liek mums rīkoties un uzmundrina grūtos brīžos. Uztraukums un panika kļūst par problēmu, ja rodas situācijā, kas nav ne bīstama, ne nepārvarami nepatīkama (autobusā, veikalā, draugu vidū).

Es nezinu, kas man kaiš
 “Pēkšņi paliek ļoti slikti – sirds dauzās, galvā dun, gaisa paliek arvien mazāk, asinsspiediens kāpj. Sēžos mašīnā un, nepievēršot uzmanību luksoforiem, traucos uz slimnīcu pēc palīdzības. Tas nav atkarīgs ne no vietas, ne laika. Tas nāk kā zibens no skaidrām debesīm. Ārsts iešpricē, un paliek labāk. Esmu atkārtoti gājusi uz izmeklēšanu – cēloni neviens nevar pateikt. No kā es baidos – baidos, ka asinsspiediens sakāps līdz 200 un tad man būs insults.” (Ikdienas gadījuma apraksts.)
 Briesmu brīdī rodas bailes, kas izpaužas kā uztraukums. Adrenalīna daudzums asinīs palielinās, un parādās uztraukuma fiziskie simptomi, kas nepieciešami, lai varētu rīkoties kritiskā situācijā. Lai piegādātu vairāk skābekļa, sirds sit biežāk – sirds dauzās, palielinās asins pieplūde smadzenēm, paaugstināta spiediena dēļ sāk sāpēt galva, rodas karstuma viļņi, dunoņa ausīs, elpošana kļūst biežāka, un šķiet, ka trūkst skābekļa, grūti elpot, rodas kamols kaklā, palielinās muskuļu tonuss, radot drebuļus, stīvumu pakausī un kakla rajonā, sasprindzinājumu un muskuļu sāpes. Sakarā ar asiņu pārvietošanos palēninās gremošana – mute izkalst, grūti kaut ko norīt, paliek nelaba dūša, gribas vemt, un sāk sāpēt vēders. Kad briesmas garām, simptomi pazūd.
 Pārspīlēts uztraukums ir pašsaglabāšanās mehānisma pārspīlēta reakcija, kā dēļ mēs notikumus uztveram kā pārspīlētas briesmas. Pārvērtējam satraucošā notikuma ticamību (“tik un tā būs slikti”) un seku smagumu (“tā būs pilnīga katastrofa”), pārāk zemu novērtējam savas spējas tikt galā (“es nespēšu to izturēt”) un ārējo atbalstu (“nekas nelīdzēs”).  Lielākoties mums ir bail zaudēt kontroli pār sevi – sajukt prātā, zaudēt samaņu, ievainot citus, izturēties nepieklājīgi utt., parasti arī baidāmies nomirt, baidāmies no kritikas un atstumtības vai slimībām.

Uztraukums traucē mierīgi dzīvot
 
Uztraukums mazina pašpārliecinātību, padarot ierasti vieglas lietas, piemēram, mājas uzkopšanu vai iepirkšanos, par nepārvaramām. Tas savukārt vēl jo vairāk samazina vēlmi kaut ko darīt un liek vēl vairāk ierauties sevī.
 Pašpārliecinātību un gribasspēku var atgūt, ja iemācās tikt galā ar sīkumiem un pamazām ķeras pie arvien lielākiem darbiem vai problēmām – tieši tāpat kā zīdainis, kurš vispirms paceļ galvu un pēc neskaitāmiem kritieniem gada laikā iemācās staigāt.
 Pašpārliecinātība ir atalgojums par paveikto, saņemšanos. Pašpārliecinātību neviens nevar iedot, tā rodas, kad kaut kas ir izdevies.
 Paniku raksturo atkārtotas, smagas uztraukuma lēkmes jeb panikas lēkmes, kas nav saistītas ar noteiktu situāciju vai citiem ārējiem apstākļiem, tāpēc ir negaidītas un neparedzamas. Panika saistās ar bailēm no nāves, bailēm zaudēt paškontroli vai sajukt prātā. Citas izpausmes var būt dažādas: negaidītas sirdsklauves, sāpes krūškurvī, elpas trūkums, vājuma un nerealitātes sajūta. Lēkmes parasti ilgst dažas minūtes, citreiz ilgāk. Bieži vien tajā laikā pārtraucam savu darbību un steidzīgi aizejam vai aizbēgam neatkarīgi no atrašanās vietas. Starplēkmju periodā uztraukums norimst, bet saglabājas bailes no jaunas panikas lēkmes (diezgan parastas bailes no bailēm).

Apburtais loks
 
Parasti mēs dziļi pārdzīvojam panikas lēkmes, jo fiziskās sajūtas uztveram kā katastrofu. Šīs sajūtas ir parasta organisma reakcija, kad mēs uztraucamies (piemēram, sirds dauzīšanās, aizdusa, svīšana, galvas reiboņi utt.). Nereti mums šķiet, ka tūlīt sekos fiziska vai garīga katastrofa. Elpas trūkumu un sirds sišanos sajūtam kā tuvojošā infarkta un nāves briesmu zīmi; uztraukuma izraisīto vājumu – par ģīboņa pazīmi; nespēju domāt un rīkoties lietišķi – par vājprāta izpausmi.
 Panikas lēkmi var izraisīt fiziskas sajūtas, dažādas domas un iedomas, kā arī situācijas, kurās agrāk esam krituši panikā. Kad jūtam draudus, rodas bailes; ja tās uztveram kā katastrofu, bailes vēl vairāk padziļinās. Tas savukārt atkal noved pie fizisko sajūtu pastiprināšanās. Apburtais loks ir gatavs un vainagojas ar panikas lēkmi. Ja lēkme sākas kādā noteiktā situācijā, piemēram, autobusā, veikalā vai kur citur, varam mēģināt no tās izvairīties.

Veicinoši faktori
 
Paniku, no vienas puses, veicina saasināta uzmanības pievēršana sev – nepārtraukta sava ķermeņa vērošana. Sākam ievērot pārdzīvojumus, par ko parasti nav ne jausmas. Jau reiz pamanījuši, uzskatām tos par pierādījumiem, ka sirgstam ar kādu nopietnu fizisku vai garīgu slimību.
 No otras puses, paniku palīdz saglabāt iesakņojusies noliedzošā reakcija, kas neļauj saprast, ka fiziskie simptomi patiesībā ir nekaitīgi. (Cilvēks steidzās saņemt injekciju un saņēma apstiprinājumu, ka, pateicoties injekcijai, izbēga no nāves.)
 Arī centrālās nervu sistēmas stimulanti (kofeīns, nikotīns, efedrīnam līdzīgas vielas pretsaaukstēšanās līdzekļos) var palielināt panikas lēkmes iespējamību.
 Panikas lēkme var būt saistīta ar depresiju, īpaši vīriešiem. Bieţi ir grūti atšķirt, vai depresija jeb nomāktība bija jau agrāk, vai tā radusies uztraukuma un panikas dēļ.
 Bieţi panikas lēkme ir cilvēkam ar atkarības problēmām. Cilvēki, kuriem bieži ir panikas lēkmes, lieto alkoholu un nomierinošus līdzekļus nemiera mazināšanai. Alkohols un nomierinošie medikamenti patiesi mazina satraukumu. Iegūtā labsajūta iedrošina lietot arvien lielākas devas, bet tas savukārt var radīt atkarību.
 Jāatceras, ka alkohols un nomierinošie līdzekļi mazina sekas, bet neārstē cēloņus un nepalielina pašpārliecinātību.

Kā tikt skaidrībā par slimību
 
Visgrūtāk ir noskaidrot diagnozi – lielāko daļu sūdzību taču var saistīt ar somatiskām slimībām. Mēs ceļojam no viena ārsta pie cita, un spriedze aug.
 Vispirms vajadzētu izmeklēt vairāku somatisko slimību esamību (sirds aritmiju, astmu, vairogdziedzera darbības traucējumus, menopauzi u.c.). Ja neko neatrod, ir vērts doties pie psihologa, psihoterapeita vai psihiatra. Jo īsāku laiku simptomi novērojami, jo ātrāks un labāks būs ārstēšanas rezultāts.
 Panikas lēkmē ir grūti prātīgi domāt un rīkoties. Drošāk ir iepriekš izdomāt un iemācīties, ko darīt, ja nu tiešām sāksies lēkme. Briesmu sajūta ir automātiska, tā nav apzināta, tāpēc tajā grūti iejaukties, sakot vārdus: “Nomierinies! Esi taču prātīgs!” Ieteikumi drīzāk saasinās uzmanību uz savām sajūtām, un stāvoklis kļūs smagāks. Vienmēr ir vieglāk tikt galā ar uztraukumu tā sākuma stadijā.

Kā sev palīdzēt
 
Varētu sākt ar elpošanu: uz brīdi aizturiet elpu, tad lēnām izelpojiet caur atvērtu muti un aizturiet elpu trīs līdz piecas sekundes. Atkal lēnām ieelpojiet caur degunu un aizturiet elpu trīs līdz piecas sekundes. Tā atkārtojiet vairākas reizes. (It kā pūstu gaisa balonu.) Koncentrējoties uz elpošanu, cilvēks novērš uzmanību no fiziskajām sajūtām. Vienlaikus, dziļi elpojot, aktivizējas parasimpātiskā nervu sistēma, tātad palēninās sirdsdarbība, elpošana kļūst retāka un dziļāka, samazinās muskuļu sasprindzinājums utt. Mēs taču arī pirms iešanas eksāmena telpā vai priekšnieka kabinetā automātiski dziļi izelpojam un ieelpojam, un tikai tad ejam iekšā. Tā arī ir uztraukuma pārvarēšana.
 Panikas ārstēšanā vislabākos rezultātus var gūt, parādot pacientam, ka fiziskie simptomi, no kā viņš tik ļoti baidās, nemaz nav tik draudīgi un nepārvarami, ja pacients maina savu attieksmi un izturēšanos pret tiem. Ja panikas lēkmes atkārtojas bieţi, ir spēcīgas un rada depresiju, nāks par labu ārsta izrakstītā antidepresantu kūre.

Atcerieties, ka

  • panika ir izplatīta problēma un to var veiksmīgi ārstēt;
  • uztraukums bieţi rada biedējošas fiziskas sajūtas;
  • panika ir normāla ķermeņa reakcija – tā nekad nenodara fizisku ļaunumu, un cilvēks no bailēm nemirst;
  • nevajag izvairīties no situācijām, kuras izraisījušas panikas lēkmes, jo izvairīšanās pastiprina uztraukumu.

Paniku veicina:

  • nepašpārliecinātība,
  • drošības sajūtas trūkums,
  • stress,
  • ecstasy tablešu lietošana,
  • pārmērīgs alkohola patēriņš,
  • nosliece uz nemieru,
  • slēptas bailes,
  • neapmierinošas attiecības ar tuviniekiem,
  • saskaršanās ar tuva cilvēka sirdstrieku, insultu, pēkšņu nāvi,
  • nomierinošu līdzekļu lietošana,
  • pārmērīga smēķēšana.

Panikas pazīmes:

  • sirdsklauves,
  • svīšana,
  • gaisa trūkums,
  • galvas reiboņi,
  • bailes sajukt prātā,
  • nerealitātes sajūta,
  • nelabums, vemšana,
  • drebuļi,
  • karstuma sajūta,
  • līdzsvara sajūtas zudums,
  • nemiers, bailes, arī bailes no nāves,
  • sāpes vai nepatīkamas sajūtas vēderā vai krūtīs,
  • ģībonis,
  • bailes zaudēt paškontroli,
  • dunoņa ausīs,
  • saspringti un sāpīgi muskuļi,
  • aizdusa.
Reģistrētajiem
Epasts:
Parole:
 Reģistrēties