latvijaspirts.lv
      
2014. gada 21. decembris
JAUNUMI
LASI JAUNĀKO!
SAUNA IN LATVIA Latvian traditional bathhouse
БАНИ ЛAТВИИ традиции, народные ритуалы
DVD Latviešu tradicionāla pirts Latvian traditional bath
Grāmata PIRTNIEKU STĀSTI
LATVIJAS PIRTS DIENA
BIEDRĪBA LATVIJAS PIRTS
VISS PAR PIRTS DZIVI
Pirts veidi
Pirts tradīcijas
Pirts padomi
Pirtsslotiņas
Pirts akmeņi
Pirts celtniecība
Aromaterapija
Ārstniecības augi
> Ārstniecības augi A 1-10
> Ārstniecības augi A11-21
> Ārstniecības augi A21-31
> Ārstniecības augi B 1-10
> Arstniecības augi C 1-10
> Ārstniecības augi D 1-10
> Ārstniecības augi E 1-10
> Ārstniecības augi F 1-10
> Ārstniecības augi G 1-10
> Ārstniecības augi H 1-10
> Ārstniecības augi I 1-10
> Ārstniecības augi J 1-10
> Ārstniecības augi K 1-10
> Ārstniecības augi L 1-10
> Arstniecības augi M 1-10
> Ārstniecības augi N 1-10
> Ārstniecības augi O 1-10
> Ārstniecības augi P 1-10
> Ārstniecības augi R 1-10
> Ārstniecības augi S 1-10
> Ārstniecības augi T 1-10
> Ārstniecības augi U 1-10
> Ārstniecības augi V 1-10
> Ārstniecības augi Z 1-10
> Ārstniecisko augu dobe
> Greznie ārstniecības augi
Dabas veltes
Veselība un skaistums
Mājas lietas
Svināmās dienas un tradīcijas
Mālu terapija
R. Kacara Fitopreparāti
Garšaugi no Annas Šmites
Eglona Brūna saimniecība
IEPAZĪSTIES!
PIRTS SKOLA
Балтийская Гильдия СПА - biedrības pārstāvis Krievijā
Русская банная школа СТАЛЕВАР
Pirts Upesrūķi
Pirts Brūveri
Pirts Barrel
Pirts Liene
Pirts Nāras
Pirts Grīziņš
Pirts Azote
Pirts Urala
Pirts Kundziņi
Pirts Bērzaine
Pirts Avoti
Pirts Rozēni
Pirts Aronijas
Pirts Šalkas
Pirts Piekūni
Lauku sēta Jāņkalni
Pirts Pļavenieki
Pirts Spārītes pie Rāznas
Pirts Spārītes
Pirts SPA Hotel Ezeri
Ezermalas - Pirtslietas
Brīvdabas muzejs
Meņģeļu pirts
Viktora Ķirpa Ates muzeja pirts
EKO SOLIS Dabīgas lineļļas - koka darvas krāsas, koka kubli
Dr. Tereško tējas
Kalējs Edvīns Šakalis
Krogs Azerbaidžāna
Latvijas pirts 2010 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2011 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2012 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2013 - Latvian sauna - Латвийская баня
FORUMS
GALERIJAS
Māllēpes


 Māllēpes - Tussilago farfara L.

Iesaka www.fitoterapija.lv

Kad debesīs dzirdami cīruļu traļļi, pavasara salam spītējot, uzzied māllēpe - Tussilago farfara. Tulkojumā no latīņu valodas, tas nozīmē - klepu izdzinošs, tātad, tos lieto plaušu iekaisuma, bronhīta, emfizēmas, silikozes, tuberkulozes gadījumos kā palīglīdzekli, lai veicinātu atklepošanos, mīkstinātu sausu klepu. Māllēpes ziedu kurvīšus vāc tikko tie atvērušies, vēlāk vākti ziediņi pēc izžāvēšanas pārvēršas pūkās un nav derīgi lietošanai. Praktiski to var izpildīt, ja katru dienu vienā un tai pašā vietā nolasa visus ziedus, neļaujot tiem pārziedēt.

Ņem 2 ēd. karotes ziedu aplej ar glāzi karsta ūdens, ļauj ievilkties 30 minūtes. Lieto pa 1ēd. karotei 6-8 reizes dienā.
Jāatzīmē, ka māllēpes ziedu atklepojošais efekts izpaužas ar bronhu tonusa pastiprināšanos, tāpēc tos nav ieteicams lietot bronhiālās astmas gadījumā.

Māllēpes lapas ir kritušas nežēlastībā, pētnieki tajās ir atraduši vielas, kuras var izraisīt audzējus, tāpēc tās nevācam un neizmantojam.

 Māllēpes - Tussilago farfara L.

Māllēpes ir ārstniecisks augs. Par to jau zināja Senās Romas laikos. Ne velti tā zinātniskais nosaukums ir Tussilago – no latīņu „tussis” - klepus. Plaši savā praksē lietoja jau Dioskorīds, Plīnijs un Hipokrāts. Tiek uzskatīts arī par labu medusaugu.
 Ārstnieciskiem mērķiem parasti vairāk ievāc lapas, retāk ziedus.
 Ziedus vāc pilnā plaukumā (aprīļa beigās, maijā), bet ne noziedējušus – nedrīkst klāt būt balti kausmatiņi. Turklāt izmanto tikai pašus kurvīšus bez kātiņiem. 
 Lapas sāk vākt 2 – 3 nedēļas pēc tam, kad ziedkurvīšos izveidojušās sēklas, tas ir, jūnijā jūlijā. Šajā laikā lapas ir pilnībā jau attīstījušās ar vienmērīgi zaļu nokrāsu lapu virspusē. Vēlākā laikā uz lapām parādās rudi plankumi. Vācējiem jāuzmanās, lai nesajauktu māllēpju lapas ar neīstajām tūsklapēm, jo abas ir stipri līdzīgas. 
 Kaltētam augam ir rūgtena garša un praktiski nav smaržas.

 Ziedos ir konstatēti fitosterīni, miecvielas, dzeltenais pigments. 
 Lapās – rūgtais glokozīds, askorbīnskābe (5 mg%), polisaharīdi, organiskās skābes, ēteriskā eļļa, miecvielas (līdz 17%), karotinoīdi (5,18 mg%), gļotas (līdz 10%), tanīns (līdz 17%), mikroelementi selēnu, cinku, hromu, sudrabu.

IEDARBĪBA UN PIELIETOJUMS

 Medicīniskajā praksē māllēpju novārījumu iekšķīgi lieto pret elpošanas ceļu slimībām, lai dezinficētu, mazinātu iekaisumu un veicinātu atkrēpošanos, kā arī kuņģa – zarnu trakta saslimšanas gadījumā kā savelkošu līdzekli. 
 Tautas medicīnā māllēpes bieži ir sviedrēšanas un krūšu tēju sastāvdaļa. Lapu novārījumu vai sulu lieto arī pie plaušu tuberkulozes, bronhītiem, plaušu karsoņiem, epilepsijas, malārijas, alerģijām, tūskas, aizdusas, sirds, nieru un urīnpūšļa kaitēm. Iekšķīgi nebūtu vēlams lietot ilgāk kā 6 nedēļas gadā (kopumā).

  • Lapu sulu lieto kā žultsdzenošu un sviedrējošu līdzekli.
  • Kaltētu lapu pulverim piemīt antimikroba iedarbība, aizkavē zeltainā stafilokoka augšanu.
  • Ārīgi lapas (kā kompreses no uzlējuma vai lapas svaigā veidā) izmanto pret dažādām ādas kaitēm, augoņiem, vēnu iekaisumiem, čūlām, mastīta, apdegumiem, kā arī matu stiprināšanai blaugznu gadījumā.
  • Lai mazinātu galvas sāpes svaigas lapas ar gludo pusi liek uz pieres.
  • Uzlējumu izmanto kakla skalošanai pie angīnas un citiem kakla iekaisumiem.
    Sausas sasmalcinātas lapas smēķē, ja ir apgrūtināta elpošana, kā arī lai mazinātu aizdusu vai zobu sāpes.
  • Izvilkums. 1 ēdamk. sasmalcinātas lapas, 1 glāze (200 ml) verdoša ūdens. Ūdens peldē karsē 15 minūtes, ļauj istabas temperatūrā atdzist un iestāvēties 45 minūtes. Izdzer dienas laikā 2 – 3 reizēs, 1 stundu pirms ēšanas.
  • Novārījums. 1 ēdamk. sasmalcinātas lapas un ziedi, 1 glāze (200 ml) verdoša ūdens. Vāra 10 minūtes, ļauj istabas temperatūrā atdzist 10 – 15 minūtes, pēc tam izkāš un lieto pa ēdamkarotei 3 – 4 reizes dienā. Novārījumu var uzglabāt 2 dienas.
  • Sula. Sulai lapas rūpīgi nomazgā, uz mirkli iegremdē verdošā ūdenī, tad samaļ un no iegūtās masas izspiež sulu. Gatavai sulai pievieno tik pat daudz vārīta ūdens (attiecība 1:1) un 1 – 2 minūtes pavāra. Lieto pa 1 ēdamkarotei 3 reizes dienā pēc ēšanas 7 – 10 dienas.
  • Pie galvas sāpēm. Apsien ap galvu lapas ar «vēso», tas ir, gludo pusi pret miesu.
  • Pie vēnu iekaisumiem. Liek veselas vai sasmalcinātas lapas ar «vēso» pusi pret kāju, turpretī pret varžacīm liek pūkaino pusi pret pirkstu.
  • Matu skalošanai pret galvas niezi, matu izkrišanu, blaugznām taisa ļoti stipru novārījumu. Var pagatavot novārījumu no māllēpēm un nātrēm (attiecībā 1:1).
  • Pie kuņģa – zarnu trakta kataras, nieru un urīnpūšļa saslimšanām pagatavo novārījumu. 1 litrs ūdens, 20-30g ziedu un lapu maisījums.
  • Pie iesnām. Katrā nāsī iepilina pa 2-3 pilieniem lapu sulu.
  • Pie strutojošām brūcēm, čūlām pieliek svaigas lapas.
  • Pie klepus, akūta un hroniska bronhīta, aizsmakušas balss, bronhiālās astmas, kuņģa – zarnu trakta saslimšanām. 4 tējk. kaltētas lapas, 1 glāze verdoša ūdens. Aplej un nostādina 30 min. Lieto pa ¼ glāzes 4 reizes dienā.
  • Ziedu spirta uzlējums. Svaigus (nekaltētus) ziedus attiecībā 1:1 ar degvīnu vai spirtu, nostādina 7 dienas tumšā vietā. Lieto līdz 30-40 pilieniem neilgi pirms ēšanas.
  • Novārījums pie klepus, novārdzinātiem slimniekiem. 40 g māllēpes, 40 g ceļteku lapas, 40 g altejas sakne, 20 g raudene, 10 g piparmētras, 20 g pieneņu saknes. 2 ēdamk. maisījuma aplej ar 0,8 litriem verdoša ūdens, karsē ūdens peldē 10-15 min. Salej termosā un nostādina 10 stundas (nakti). Izlieto diennakts laikā pa 100-150 ml. vienā reizē.
Reģistrētajiem
Epasts:
Parole:
 Reģistrēties