latvijaspirts.lv
      
2024. gada 28. marts
JAUNUMI
NOTIKUMI
SAUNA IN LATVIA Latvian traditional bathhouse
БАНИ ЛAТВИИ традиции, народные ритуалы
DVD Latviešu tradicionāla pirts Latvian traditional bath
Grāmata PIRTNIEKU STĀSTI
LATVIJAS PIRTS DIENA
BIEDRĪBA LATVIJAS PIRTS
VISS PAR PIRTS DZIVI
Pirts veidi
Pirts tradīcijas
Pirts padomi
Pirtsslotiņas
Pirts akmeņi
Pirts celtniecība
Aromaterapija
Ārstniecības augi
> Ārstniecības augi A 1-10
> Ārstniecības augi A11-21
> Ārstniecības augi A21-31
> Ārstniecības augi B 1-10
> Arstniecības augi C 1-10
> Ārstniecības augi D 1-10
> Ārstniecības augi E 1-10
> Ārstniecības augi F 1-10
> Ārstniecības augi G 1-10
> Ārstniecības augi H 1-10
> Ārstniecības augi I 1-10
> Ārstniecības augi J 1-10
> Ārstniecības augi K 1-10
> Ārstniecības augi L 1-10
> Arstniecības augi M 1-10
> Ārstniecības augi N 1-10
> Ārstniecības augi O 1-10
> Ārstniecības augi P 1-10
> Ārstniecības augi R 1-10
> Ārstniecības augi S 1-10
> Ārstniecības augi T 1-10
> Ārstniecības augi U 1-10
> Ārstniecības augi V 1-10
> Ārstniecības augi Z 1-10
> Eksotiskie augi A-B-C-D
> Eksotiskie augi E-F-G-H-I
> Eksotiskie augi J-K-L
> Eksotiskie augi M-N-O
> Eksotiskie augi P-R-S
> Eksotiskie augi T-U-V-Z
Dabas veltes
Veselība un skaistums
Mājas lietas
Svināmās dienas un tradīcijas
Mālu terapija
Garšaugi no Annas Šmites
Eglona Brūna saimniecība
IEPAZĪSTIES!
PIRTS SKOLA
Pirts Upesrūķi
Pirts Brūveri
Pirts Nāras
Pirts Azote
Pirts Kundziņi
Pirts Bērzaine
Pirts Avoti
Pirts Rozēni
Pirts Šalkas
Pirts Piekūni
Lauku sēta Jāņkalni
Pirts Pļavenieki
Pirts Spārītes pie Rāznas
Ezermalas - Pirtslietas
Brīvdabas muzejs
Meņģeļu pirts
Viktora Ķirpa Ates muzeja pirts
EKO SOLIS Dabīgas lineļļas - koka darvas krāsas, koka kubli
Dr. Tereško tējas
Kalējs Edvīns Šakalis
Latvijas pirts 2010 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2011 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2012 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2013 - Latvian sauna - Латвийская баня
LATVISKIE PIRTS SVĒTKI 2015
Latvijas pirts svētki 2017
FORUMS
GALERIJAS
Bārbele


 Parastā bārbele - BERBERIS VULGARIS L.

Bārbeļu dzimta (Berberidaceae). Vasarzaļu vai mūžzaļu krūmu, retāk lakstaugu dzimta. Lapas veselas vai saliktas, uz zariem vai stublāja pamīšus. Ziedi vientuļi vai ķekaros. Auglis - oga. Iizplatītas ziemeļu puslodes mērenā klimata joslā un Dienvidamerikas kalnu apvidos. Bārbeļu dzimtā ir dažādiem autoriem minēti no 4 līdz 18 ģintīm ar apmēram 570-700 sugām. Bārbeļu dzimta tiek dalīta divās apakšdzimtās (apakšdzimta Berberidoideae, apakšdzimta Nandinoideae). Latvijā 1 suga - parastā bārbele.

Latvijā sastopama Parastā bārbele (Berberis vulgaris) ir vasarzaļš, līdz 3 m augsts bārbeļu dzimtas krūms.

Iesaka www.fitoterapija.lv

Tautas medicīnā bārbeles lapu, mizas un sakņu preparāti tiek pielietoti arī dažādas lokalizācijas, tai skaitā, arī plaušu audzēju gadījumā. Normālās devās bārbeles preparāti nav toksiski. Novārījuma pagatavošanai ņem 1 ēd karoti sausu smalcinātu bārbeles lapu, aplej ar 2 glāzēm ūdens, vāra uz lēnas uguns 10 minūtes. Visu izdzer dienas laikā pa malkam 5 reizes dienā pirms ēšanas. Tinktūras pagatavošanai ņem 20 gramus sausu sagrieztu mizu vai sakņu, aplej ar 100 gr degvīna, ļauj ievilkties 2 nedēļas, nokāš. lieto pa 30-40 pilieniem 3-4 reizes dienā pirms ēšanas.

_____________________________________

Parastā bārbele
- BERBERIS VULGARIS L.

 Bārbeles ir pārsvarā izplatītas zemeslodes ziemeļu puslodē. Ir konstatētas vairāk kā 175 dažādas šķirnes. Bārbeles ir lielisks medus augs. Bārbeļu medus ir līdzvērtīgs liepu, griķu medum.  Bārbeļu krūmi izaug 1,5-2,5 metru augstumā, uz zariem ir asi dzelkšņi. Zied maijā, jūnijā ar gaiši dzelteniem ziediem.  Bārbeles ir iegarenas, ķekaros sakārtotas, sarkanas, skābas ogas. Ogas ir garšīgākas rudenī pēc salnām.

 Nenogatavojušās ogas nav ieteicams lietot uzturā, jo pastāv uzskats, ka tās ir indīgas. Senajā Ēģiptē bārbeles ogas kopā ar fenheli pielietoja saaukstēšanās gadījumos.

 Bārbeļu ogas izmanto dažādu ievārījumu, sulu un mērču gatavošanai (pie gaļas ēdieniem). Ogas kaltē, sāla un marinē. Jaunās bārbeļu lapas var izmantot skābeņu lapu vietā ēdienu pagatavošanā. Nogatavojušos ogu mīkstums tiek izmantots kā citronu aizvietotājs. Tautsaimniecībā citron – dzelteno koksni izmanto amatniecībā. Mizu pielieto vilnas un ādas krāsošanai dzeltenā un dzelteni – sarkanā nokrāsā. Bārbeļu ogu sula vilnas, linu, kokvilnas audumiem krāsošanas procesā piedod rozā nokrāsu.

 Žāvētas bārbeļu ogas izmanto kā garšvielu pie dažādiem gaļas ēdieniem, der arī augļu tējās. Nogatavojušos ogu mīkstums tiek izmantots kā citronu aizvietotājs.No ogām var gatavot arī kompotu, dzērienus, sulas, sīrupus. Lieto gaļas mērcēm, dārzeņu zupām, ievārījumiem, plovam, šašlikam, kupātiem, konservēšanai, limonādes pagatavošanai, želejām u.c. Deva: pēc garšas

 Ārstnieciskiem nolūkiem izmanto lapas, saknes un ogas.

  •  Ogas var sākt ievākt augustā, septembrī. No ogām pagatavo sulu vai tās kaltē. Ogas ir bagātas arī ar minerālvielām un mikroelementiem. Gatavās ogās praktiski nav alkoloīdu. Bārbeles ogas pielieto akūtu kuņģa – zarnu trakta saslimšanu gadījumos, īpaši caurejas un vemšanas gadījumā grūtniecības laikā.
  •  Lapas ievāc auga ziedēšanas laikā. Lapas pielieto kaltētā veidā, tām piemīt specifisks aromāts un skābena garša. Kaltētas lapas var glabāt 3 gadus. Lapas satur katehīnus. Lapām piemīt asiņošanu apturoša, asins sarecēšanu paātrinoša, žults dzenoša iedarbība.
  •  Saknes ievāc pavasarī vai rudenī. Dažas no auga aktīvajām vielām ļoti labi šķīst ūdenī, tāpēc saknes pirms kaltēšanas izvairās mazgāt. Kaltētas saknes var glabāt 3 gadus. Bārbeles saknes satur alkoloīdus (barberīnu, palmitīnu u. c.), miecvielas, ēteriskās eļļas, karotīnu, C un E vitamīnus. Bārbeles ogas satur ļoti daudz C vitamīna, organiskās skābes (ābolskābe, citronskābe u. c.), pektīnu, karotinoīdu.. 
  • Tautas medicīnā bārbeles lieto, lai apturētu asiņošanu, mazinātu iekaisumu, tās stimulē sirdsdarbību, pazemina asinsspiedienu, dziedē brūces. Tām piemīt pretiekaisuma, urīna dzenoša, žults dzenoša, pretmikrobu, savelkoša iedarbība. Bārbeles lieliski mazina slāpju sajūtu. Novērš kuņģa un aknu kairinājumu, uzlabo asinsrites procesus. Noder hemoroīdu gadījumos. Ieteicams kuņģa sulas paaugstinātas skābes gadījumos. Bārbelēm piemīt arī pretindes īpašības.
  •  Bārbeles preparātus pielieto aknu un žults pūšļa hronisku saslimšanu, kuņģa un 12-pirkstu zarnas čūlas saslimšanu, augšējo elpošanas ceļu saslimšanu, tuberkulozes, pēcdzemdību periodā dzemdes asiņošanas gadījumos. Izmanto arī kompleksās terapijas veidā audzēju gadījumos.  Preparāti izsauc dzemdes muskulatūras saraušanos, sašaurina dzemdes asinsvadus. Eksperimentāli ir pierādīts, ka tie pazemina žults pūšļa tonusu, kas noved pie žults pastiprinātas izdalīšanās, mazinās sāpes un iekaisuma procesi. Preparāti pazemina arteriālo asinsspiedienu. Tie lieliski uzlabo arī apetīti. Izmanto arī kā sviedrējošu līdzekli un kā savelkošu līdzekli caureju gadījumos. Pielieto kā sirds muskuļa stiprinošu līdzekli neirostēnijas gadījumā. Lieto kā pret aizcietējumu līdzekli, ja aizcietējumu cēlonis ir nepietiekama žults izdalīšanās. Par vienu no aktīvākajām bārbeļu vielām uzskata alkoloīdu barberīnu, kam piemīt antibakteriāla īpašība. Tā kā bārbeles satur alkoloīdus, tāpēc vēlams pirms lieto šos preparātus konsultēties ar ārstu.
  • Lapu un sakņu novārījumus izmanto iekšķīgai un ārīgai lietošanai.
  • Spirta uzlējums. 20 g lapas, 100 ml 40% spirts. Nostādina tumšā vietā 10-15 dienas, līdz izveidojas caurspīdīgs tumši dzeltens šķidrums ar viegli skābenu garšu. Lieto pa 20-30 pilieniem 2-3 reizes dienā aknu saslimšanu gadījumos. Dziedniecības kurss – 2-3 nedēļas.
  • Novārījums. 1 ēdamk. kaltētas lapas, 1 gl. ūdens. Vāra slēgtā traukā, ūdens peldē 5-10 min. lieto pa 1 ēdamk. 3-4 reizes dienā pirms ēšanas. Izmanto arī kompresēm un skalošanai.
  • Novārījums. 10 g lapas, 1 gl. ūdens.  Vāra slēgtā traukā, ūdens peldē 15 min. Pēc tam pievieno ūdeni, līdz kopējais šķidruma daudzums sasniedz 200 ml. Lieto pa 1 ēdamk. 3-4 reizes dienā žults akmeņu saslimšanas gadījumā.
  • Bārbeles maisījumā kopā ar kanēli, medu un citām garšvielām pielieto aknu darbības traucējumu, zarnu trakta sāpju, caurejas gadījumos.
  • Bārbeles kopā ar vērmelēm izmanto lai pastiprinātu gremošanas procesus.
  • Bārbeles novārījuma kompreses izmanto lai dziedētu un paātrinātu uzsūkšanās procesus augoņu gadījumos. Šāds novārījums mazina sliktu dūšu un vemšanu.
  • Bārbeļu ogu želeja. 500 g ogas, 500 g cukurs, neliels ūdens daudzums vārīšanas sākumā.
  • Lapu uzlējums. 1 ēdamk. kaltētas lapas, 1 gl. verdošs ūdens. Nostādina 5 min. Lieto pa 1 ēdamk. 3-4 reizes dienā.
  • Sakņu uzlējums. 0,5 tējk. kaltētas saknes, 1 gl. verdošs ūdens. Nostādina. Lieto pa 2 gl. dienā.
  • Ja pārdozē bārbeles preparātus (īpaši lapu un sakņu) novēro saindēšanās pazīmes – samaņas zudums, vemšana, caureja, deguna asiņošana.
  • Sula. Ja nav speciālu norādījumu lieto pa 1 ēdamk. sulas un 1 ēdamk. medus  - 3-4 reizes dienā pirms ēšanas. Sulu lieto pie paaugstinātas ķermeņa temperatūras, gremošanas sistēmas darbības traucējumiem, apetītes zuduma, kā urīndzenošu līdzekli, grūtniecības toksikozes, diabēta. Sulu lieto arī pēcdzemdību periodā dzemdes asiņošanas gadījumā, kā arī aknu un žultsceļu saslimšanu gadījumos.
  • Ārstniecības augs, jo visas auga daļas satur alkaloīdu berberīnu, kas pazemina arteriālo asinsspiedienu, sekmē asins sarecēšanu, palēnina sirdsdarbību, veicina žults sekrēciju; tam piemīt antimikroba aktivitāte pret daudzām baktērijām un sēnēm.
  •  Bārbeļogu sulas sīrupu gatavo, litram sulas pievienojot kilogramu cukura. Lēni maisot, to izkausē, uzvāra līdz pirmajam burbulim, lej burkās un pasterizē. Tas ir gan našķis, gan līdzeklis pret plaušu kaitēm un sieviešu slimībām, ieteicams nervozajiem, vārgajiem un augstas temperatūras mocītajiem, arī tiem, kuriem slikts asins sastāvs.
  • Pastilai kilogramu gatavu augļu vāra 700 mililitros ūdens, caurdurī izspiež, pievieno pusi no paredzētā cukura daudzuma (400 gramus) un sakuļ. Pēc tam pieber atlikušo cukuru (400 gramus), kuļ atkal, tad vāra uz lēnas uguns līdz pastilas konsistencei. Masu sagriež gabaliņos, pārkaisa ar pūdercukuru.
  • Želeju gatavojot, kilogramam gatavu augļu pielej glāzi ūdens, 10 minūtes vāra, nospiež sulu un izkāš. Tad pievieno kilogramu cukura un turpina vārīšanu, līdz masa sāk želēt. Vārot ilgāk, sanāk marmelāde.
  • Deguna asiņošanu mazina uzlējums, gatavots no 20 gramiem žāvētu augļu, kas pārlieti ar glāzi verdoša ūdens. Pēc uzvārīšanas šķidrumu piecas stundas nostādina. Lieto pa pusglāzei divreiz dienā.
  • Sauja svaigu ogu – līdzeklis pret neirastēniju un saaukstēšanās simptomiem.* Svaigu augļu sula noder brūču apstrādei, lai apturētu asiņošanu.
  • Rudens ir īstais laiks bārbeles sakņu un sakņu mizas iegūšanai.
  • Saknes un to mizu izmanto novārījumam.
  • Ja vārīgas aknas un nieres, par sevi atgādina pārciesta dzeltenā kaite vai moka kuņģa čūla, sakņu mizu vāra ūdenī (ņem 6 gramus uz glāzi) un lieto pa ēdamkarotei sešreiz dienā.
  • Žults izdales aktivēšanai 100 gramus sakņu vāra litrā ūdens, lieto pa pāris ēdamkarotēm trīsreiz dienā.
  • Tūskas mazināšanai, kā arī akūtu locītavu sāpju, sirds reimatisma un podagras gadījumā – ēdamkaroti sasmalcinātu sakņu aplej ar divām glāzēm verdoša ūdens, uzvāra, lieto pa ceturtdaļglāzei četrreiz dienā.

Bārbele pieder pie bārbeļu dzimtas un to var raksturot kā ērkšķainu, vasarzaļu krūmu, kas var sasniegt par trīs metru augstumu, un atkarībā no šķirnes, tā var būt ložņājoša vai stāvus augoša. Dienvidos bārbeles aug kā liela auguma krūmi vai pat nelieli koki un savvaļā Eiropā sastopamas četras sugas, bet Latvijā tikai viena – parastā bārbele (Berberis vulgaris). Kā izrādās bārbeļu izplatības areāls ir ļoti plašs, jo tās sastopamas ne tikai Eiropā, bet arī Ziemeļāfrikā, Austrumāzijā, Centrālāzijā un arī Dienvidamerikā un Ziemeļamerikā.

Bārbeles ērkšķi pasargā augu no dzīvnieku postījumiem, bet maijā un jūnijā ziedošie ziedi krāšņi izdaiļo dārzu. Ziedu krāsa mijas no dzeltenīgiem, koši dzelteniem līdz pat oranžas krāsas un sārtiem ziediem, kas izkārtojušies nokarenos ķekaros. Ziedi atkarībā no sugas izvietoti nokarenos ķekaros, skarās, pušķos vai pa vienam. Taču šai ziedēšanai piemīt kāda īpatnība. Ne visiem šķiet patīkams ziedu aromāts, daudzi to pat uzskata par nepatīkamu, tomēr tas neliedz baudīt auga klātbūtni kaut vai tikai ar acu skatieniem no attāluma.

No krāšņajiem ziediem augusta beigām un septembrī izaug nelielas, sarkanas, garenas ogas, kas parastajai bārbeles šķirnei ir ēdamas. Ogas bārbelēm ir sarkanā, melnā vai zaļā krāsā, turklāt katrā ogā ir viena vai vairākas iegarenas sēklas. Latvijā bieži sastopamās parastās bārbeles šķirnes ogas ir ēdamas, Austrumos tās pat tiek bieži lietotas gatavošanā, lai papildinātu ēdiena garšu ar neparastākām niansēm. Arī pie mums bārbeļu ogas nav nekas svešs un vairums no tām joprojām gatavo ievārījumus, marmelādes, džemus, sulas un citus gardumus. Ogas ir ļoti veselīgas, jo to sastāvā ir daudz C vitamīna. Ogu veselīgumu novērtē arī putni, kas tās izmanto par barību ziemas laikā, kad ogas joprojām saglabājušās krūma zaros.

Savulaik bārbeles augsne tikusi izmantota virpošanai un apstrādāšanai ar laku, kā rezultātā tika iegūta dzintaram līdzīgas krāsas materiāls. Izrādās bārbele bijusi vērtīga ne tikai veselības labad, jo no ogām tika iegūta sarkanā krāsa, bet no koksnes dzeltenā, ko izmantoja audumu un ādas krāsošanā. Tautas medicīnā tika izmantotas ne tikai ogas, bet arī auga saknes. Bārbeļu ogu sula esot līdzvērtīga dzērveņu sulai, jo tai piemīt pretmikroba iedarbība pret daudzām baktērijām, bet saknes satur palmatīnu, kolumbamīnu un citas vērtīgas vielas. Uzturā izmantojamas gan svaigas, gan žāvētas ogas, taču, kamēr tās vēl nav pieejamas, jaunās bārbeļu lapiņas var pievienot salātiem.

Bārbeļu dzimtā ir dažādiem autoriem minēti no 4 līdz 18 ģintīm ar apmēram 570-700 sugām. Bārbeļu dzimta tiek dalīta divās apakšdzimtās.

Bārbeļu dzimta (Berberidaceae)

  • apakšdzimta Berberidoideae
    • ģints Achlys
    • Bārbeles (Berberis)
    • ģints Bongardia
    • ģints Caulophyllum
    • ģints Diphylleia
    • ģints Dysosma
    • ģints Epimedium
    • ģints Gymnospermium
    • ģints Jeffersonia
    • ģints Leontice
    • Mahonijas (Mahonia)
    • ģints Podophyllum
    • ģints Ranzania
    • ģints Vancouveria
  • apakšdzimta Nandinoideae
    • ģints Nandina

Mazprasīgie audzēšanas apstākļi

Lielākā daļa bārbeļu audzējamas sausā, saulainā vietā un ir tikai neliela daļa tādu šķirņu, kas pacieš vieglu noēnojumu. Bārbeles audzēšanai ir piemērota labi drenēta, caurlaidīga augsne, kas var būt gan skāba, gan sārmaina, taču augs spēs augt arī kaļķainā augsnē. Noteikti neizvēlies pārlieku mitru vietu, jo tas traucēs sekmīgai auga attīstībai. Pirms stādīšanas augsnē var iemaisīt kūdru un kompostu vai kūtsmēslus, tad krūms aug ievērojami ātrāk un kuplāk.

Bārbeles īpaši pievilcīgas izskatīsies, ja tiks stādītas pie mūra sienas vai sētas priekšā, tāpat krūmi var tikt izmantoti dzīvžoga veidošanā, kas būs gana praktisks risinājums kupluma dēļ. Kombinēt bārbeles dobē var ar rožu stādiem, kas skaisti kontrastēs uz bārbeļu sulīgo lapu fona.

Ja kuplajam bārbeles krūmam gribas piešķirt formu, tad tā apgriešanu var veikt vasaras beigās un krūms to pārcietīs itin labi. Tāpat pavairošanai spraudeņus vislabāk izmantot vasaras beigās, kad tie izauguši vismaz 8 cm garumā.

Reģistrētajiem
Epasts:
Parole:
 Reģistrēties