|
Asinszāle divšķautņu - Hypericum perforatum L. Hypericaceae - Hyperici herba Asinszāli jālieto ierobežotā daudzumā. Nav ieteicams lietot karstā, saulainā laikā, dodoties uz dienvidu zemēm vai apmeklējot solāriju.
No asinszāļu dzimtas Latvijā sastopamas 3 asinszāļu (Hypericum) sugas. Pasaulē kopumā ir ap 400 asinszāles dzimtei piederošu sugu. Dzimtes augi sastopami gandrīz visur, neskaitot tropiskāszemienes, tuksnešus un arktiskos reģionus. Daži Hypericum dzimtes hibrīdi, piemēram, t.s. Hypericum calycinum vai Hypericum moserianum, tiek kultivēti kā dekoratīvie augi dārzkopībā. Toties daudzas citas dzimtei piederošas sugas tiek uzskatītas par kaitīgām, tīrumus un dārzus postošām nezālēm.
divšķautņu asinszāle (Hypericum perforatum)
plankumainā (četršķautņu) asinszāle (Hypericum maculatum
Pūkainā asinszāle (Hypericum hirsutum) | Bieži tīrumu malās, pļavās, mežos, mežmalās sastopama divšķautņu asinszāle (Hypericum perforatum) daudzgadīgs lakstaugs ar 30 - 100 cm garu, augšdaļā zarotu stublāju uz kura redzamas divas gareniskas šķautnes. Lapas ovālas, eliptiskas, iegareni olveidīgas vai iegarenas, 0,7 - 3 cm garas un 0,3 - 1,5 cm platas ar daudziem caurspīdīgiem punktveida un retiem melniem dziedzerīšiem. Ziedi dzelteni, platās skarveidīgās vai gandrīz vairogveidīgās ziedkopās. Zied no VII - IX. Auglis pogaļa.
Līdzīgās augtenēs sastopama arī plankumainā (četršķautņu) asinszāle (Hypericum maculatum, sin. Hypericum quadrangulum) daudzgadīgs lakstaugs ar 50 - 60 cm garu, stāvu, četršķautņainu, augšdaļā zarainu stublāju. Lapas olveidīgi eliptiskas, eliptiskas vai plati ovālas, 0,6 - 3,5 cm garas un 0,3 - 1,6 cm platas, gar malu ar retiem, melniem, punktveidīgiem dziedzerīšiem. Ziedi dzelteni, skrajā, skarveidīgā ziedkopā. Zied no VII - IX.
Pūkainā asinszāle (Hypericum hirsutum) ir valsts aizsardzībā. Tas ir daudzgadīgs lakstaugs ar 50 - 100 cm garu, stāvu, ieapaļu vai cilindrisku stublāju, kas, tāpat kā lapas un ziedkāti, ir ar rūsganbaltiem matiņiem. Lapas olveidīgi iegarenas vai eliptiskas, ar punktveidīgiem dziedzerīšiem. Ziedi dzelteni, iegarenā, skrajā skarā. Zied VII - VIII. Auglis pogaļa. Sastopams reti Latvijas dienvidu daļā platlapju-egļu mežu laukumiņos, gar meža ceļiem, izcirtumos.
Iesaka www.fitoterapija.lv
Jūlija sākumā pļavās uzzied ļoti populārs ārstniecības augs divšķautņu asinszāle - Hypericum perforatum. Par asinszāli šo puķi sauc tamdēļ, ka, parīvējot tās ziediņus pret ādu, rodas asinīm līdzīgs krāsojums. Asinszāle ir indīga lopiem, uz ko norāda arī tās krieviskais nosaukums zveraboj, kas burtiskā tulkojumā nozīmē - lopu sitējs. Ja aitas un pārnadžu liellopi saēdas asinszāli, tiem saules staru ietekmē attīstās fotodermatīts, tas ir tāds ādas iekaisums ar šķidrumu saturošiem pūšļiem, no kura lopiņi dažreiz aiziet bojā. Arī cilvēkiem ar gaišu ādu asinszāles lietošanas laikā vajadzētu izvairīties no sauļošanās, kaut gan fotodermatīts cilvēkam no asinszāles nekad nav novērots, tikai no latvāņiem no tiem gan ir jāuzmanās.
Asinszāli nevajag lietot vienlaikus ar antidepresantiem, jo asinszālei pašai lielā mērā piemīt spējas uzlabot pašsajūtu un kliedēt drūmo garastāvokli. Jāizvairās no tiamīnu (B1 vit.) saturoša uztura, tai skaitā sarkanvīna, alus, šokolādes un siera. Nevajag lietot grūtniecības vai zīdīšanas laikā, jo nav vēl izpētīts, kā asinszāle iedarbojas uz augli. Bērni drīkst lietot asinszāles tēju tikai pēc 2 gadu vecuma.
Ievāc asinszāli dienas otrajā pusē, sausā laikā, uzreiz sagriež un žāvē 40-50 grādu temperatūrā, līdz zariņi neliecas, bet lūzt. Lieto tātad, pie visām slimībām un arī kā profilaktisku līdzekli, lai uzturētu labu veselību un garastāvokli, vienīgi jāņem vērā, ka tā nesader ar medikamentiem antidepresantiem.
Asinszālei ir pretiekaisuma, audus atjaunojoša un kuņģa, 12 pirkstu zarnas čūlas dziedējošas darbība, īpaši, ja ir paaugstināts kuņģa skābes saturs. Šo darbību nosaka augā atrastās miecvielas, flavonu glikozīdi-hiperozīds, rutīns un kvercitīns, kā arī ēteriskās eļļas, C vitamīns, karotīns un nikotīnskābe.
Asinszāles eļļa, kuru pagatavo, ņemot l daļu asinszāles ziedu uz divām daļām olīveļļas, pēc 3 nedēļu ekstrakcijas, labi palīdz apdegumu, ievainojumu, trofisku čūlu ārstēšanai. Interesanti, ka ārstējot apdegumus ar šo eļļu, pēc sadzīšanas nepaliek rētas. Iekšķīgai lietošanai ņem l ēdamkaroti asinszāles lakstu, aplej ar glāzi vāroša ūdens, ļauj ievilkties 15 minūtes. Lieto pa 1/3 glāzes trīs reizes dienā pirms ēšanas.
Ņem 30 g drogas, aplej ar 300 ml degvīna, tur siltumā vienu nedēļu. Lieto pa 10 - 15 pilieniem trīs reizes dienā pēc ēšanas.
_________________ Iesaka farmācijas doktore V. Eniņa
Pļavās dzelteniem ziediem zied divšķautņu asinszāle. Vija Eniņa stāsta, ka asinszāli tradicionāli lieto gremošanas veicināšanai, tai ir savelkoša iedarbība, tā veicina asinsrecēšanu. Tautas medicīnā asinszāles tēju lieto kā asinis attīrošu līdzekli saindēšanās gadījumos. Taču tagad konstatēts, ka asinszāle ir viens no labākajiem antidepresantiem. Tā nerada miegainību, bet nedaudz tonizē, uzmundrina. Taču asinszāle jālieto uzmanīgi, jo tā paaugstina ādas jutīgumu pret ultravioleto starojumu. Kad ir augsts saules radiācijas līmenis, var ātri apdegt! Tas jāņem vērā cilvēkiem ar gaišu, jutīgu ādu. Šī iedarbība ir arī ziemā, tāpēc pirms solārija apmeklējuma asinszāles tēju nevajag dzert.
Asinszāle mazina depresiju, taču palielina ādas jutīgumu pret ultravioleto starojumu, cilvēki ar jutīgu ādu var saulē un arī solārijā apdegt. Grūtniecēm nevajag dzert aveņu lapu tēju, to dzer tikai pāris nedēļas pirms dzemdībām.
Asinszāle divšķautņu - Hypericum perforatum L. Hypericaceae - Hyperici herba Daudzgadīgs lakstaugs 30-100 cm augstumā. Zied no jūnija līdz augustam. Ziedi ir koši dzeltenā krāsā. Ir labs medus augs. Asinszāļu dzimtai piederošs ārstniecības augs.
Tējai ievāc lakstu galotnes ar lapām, ziediem, ziedpumpuriem, negataviem augļiem. Nedrīkst lietot plankumainās asinszāles lakstus tā ir ar četršķautņu stumbru un lapas ir lielākas. Viegli ir atšķirt pēc stumbra vai nu zariņi izvietoti uz visām četrām debespusēm vai tikai uz divām. Ievāc asinszāli dienas otrajā pusē, sausā laikā, uzreiz sagriež un žāvē 40-50 grādu temperatūrā, līdz zariņi neliecas, bet lūst. Droga derīga divus gadus.
Auga virszemes daļas satur flavonoīdus, ēterisko eļļu, miecvielas, rūgtvielas, krāsvielas, askorbīnskābi, nikotīnskābi, P un PP vitamīnus, karotīnu, un citas vielas kurām piemīt baktericīda iedarbība. Vieglo savelkošo un pretiekaisuma iedarbību nodrošina sastāvā esošās miecvielas. Savienojumā ar citām aktīvajām vielām tās iznīcina mikrobus, uz kuriem neiedarbojas antibiotikas. Rūgtvielas pastiprina kuņģa sekrēciju. Auga aktīvās viela (hipericīns) regulē organismā vielu maiņas procesus, pastiprina ultravioleto staru uzsūkšanu ādā. Šī viela nešķist ūdenī un sastopama spirta uzlējumos un sulā. Avicenna ir uzskatījis, ka asinszāle novārīta vīnā, mazina sāpes iegurņa rajonā, mazina sāpes sēdes nerva rajonā. Atvieglo sievietēm menestruālo ciklu. Lietojot šīs zāles 40 dienas pēc kārtas. Lai arī dažviet Hypericum perforatum tiek īpaši kultivēta kā vērtīgs ārstniecības augs, daudzi jau gadsimtiem to uzskata par indīgu nezāli. Lopiem šis augs ir ļoti kaitīgs un tā apēšana var novest līdz centrālās nervu sistēmas traucējumiem, spontānamabortam un pat nāvei. Dzimtas bioloģiskais nosaukums hypericum cēlies no grieķu valodas vārdiem hyper - virs un eikon - ikona, attēls, bilde un saistīts ar seno tradīciju Sv. Jāņa Kristītāja dienā, t.i., 24. jūnijā, kad tiek svinēti arī vasaras saulgrieži, pakārt ziedošos augus mājās virs kāda attēla, lai aizdzītu prom ļaunumu un ļaunos garus. No šīs paražas arī cēlies auga angliskais nosaukums St. John Wort jeb Svētā Jāņa ārstniecības zāle. Sugas nosaukumā ietvertais vārds perforatum norāda uz mazajiem caurumiņiem asinszāles lapās, ko var labi aplūkot, paceļot un turot augu pret gaismu.
Uzmanību! Asinszāles lapas un ziedlapiņas satur asinīm līdzīgu, spilgti sarkanu pigmentu. Asinszāle ir indīga lopiem, uz ko norāda arī tās krieviskais nosaukums zveraboj, kas burtiskā tulkojumā nozīmē lopu sitējs. Asinszāles lietošanas laikā svarīgi izvairīties no intensīvas sauļošanās, kā arī to nav ieteicams lietot lielās devās. Asinszāli nav ieteicams lietot grūtniecēm, jo tās iedarbība uz augli vēl nav pietiekami izpētīta. Bērniem līdz 2 gadu vecumam arī nevajadzētu to lietot. Preparāti ir netoksiski, taču tāpēc, ka asinszāle satur dažādu alkaloīdu pēdas var izraisīt CNS uzbudināmību, bezmiegu, fotosensibilitāti. Šo augu nevajadzētu lietot grūtniecēm, sievietēm laktācijas periodā un bērniem līdz 12 gadu vecumam. Protams, ja ir alerģija pret kādu no vielām, kuru satur asinszāle. Asinszāle var radīt arī blaknes- nepatīkamas sajūtas aknas rajonā, rūgtumu mutē, aizcietējumus, apetītes zudumu. Tā paaugstina arteriālo asins spiedienu, līdz ar to nav ieteicama hipertoniķiem. Šobrīd jau ir izpētīta asinszāles mijiedarbība ar medicīniskiem preparātiem un noskaidrots, ka asinszāle spēj mazināt to efektivitāti. Tā tad asinszāle mazina efektivitāti, tādām medicīnā pielietojamā zālēm un vielām, kā ciklosporīns, varfarīns, steroīdu preparāti, pretvīrusu līdzekļi- reversās transkriptāzes inhibītori (amprenavirs, indinavirs, ifavirecs, nevirapīns, nelfinavirs, ritonavirs, sakvinavirs); proteolītisko fermentu aktivitātes inhibītoriem.
Ainszāle satur:
- vitamīnus B3, C, E, P, PP, B4;
- mikro un makro elementus- dzelzs, kālijs, kalcijs, varš, mangāns, kobalts, cinks, selēns, hroms, kadmijs, svins;
- miecvielas;
- pigmenti;
- karotīns- organismā pārvēršas par A vitamīnu;
- saponīni;
- sveķvielas;
- ēteriskās vielas- cineols, pinēns, mircēns, geraniols;
- fitoncīdi- imanīns un novoimanīns;
- flavonoīdi- glikozīdi, kvercetīns, kvercitrīns, rutīns, hiperozīds, bisapigenīns*, hipericīns, hlorogēnskābe, antibiotiķis hiperforīns.
Receptes dažādām skaistumkopšanas procedūrām:
- Pret vīstošu sejas ādu ļoti veselīgi ir mazgāties ar aukstu asinszāles uzlējumu (1 ēdamkarote drogas uz 1 glāzi verdoša ūdens)
- Pret pūtītēm: 2 ēdamkarotes kaltētu ziedu un lapu jāaplej ar glāzi verdoša ūdens, uz lēnas uguns jāvāra 10 minūtes. Tad nokāš, atdzesē un ar novārījumu norīvē seju
- Taukainas ādas kopšanai ziemā lieto 1 reizi nedēļā sejas masku no asinszāles, vērmeles, un kumelītes. Maska dziedē un mitrina ādu.
- Nevienmērīga iedeguma gadījumā apdedzinātās vietas ieziež ar asinszāles uzlējumu.
- Eļļas izvilkums
Sagriež sīki asinszāles galotnītes. Jāatrod tādas svaigas, zaļas, nepāraugušas, un neizziedējušas. Tad saspiež ar stampu, līdz redz, ka sāk krāsoties. Tad lej virsū eļļu, vāko ciet un liek siltā vietā ievilkties. Otrajā dienā, vēl sauju sasmalcinātu galotnīšu saspaida un liek klāt eļļai. Trešajā dienā dara tā pat kā otrajā. Tad pārējās dienās tik burku ik pa laikam saskalina. Un ļauj vilkties līdz galam. Eļļai jāveidojas piesātinātai tumši brūnīgi sarkanai. Eļļu kāš un pilda pudelītēs. Uzglabā ledusskapī, vai vēsā tumšā vietā.
-
Eļļas recepte: Asinszāles ziedus (bez kātiņiem un zaļiem biķerīšiem) saspaida/saberž līdz tie top mitri, ieliek tos stikla traukā (piemēram, burkā), uzlej olīveļļu un trauku aiztaisa. Tad to liek saulē un ļauj 10 dienas pastāvēt. Tad izņem ārā vecos ziedus un liek tikpat daudz svaigu saspiestu ziedu un atkal 10 dienas ļauj pastāvēt saulē. Tā procesu var atkārtot 3-4 reizes, līdz eļļa top tumši sarkana.
|
|
|