latvijaspirts.lv
      
2024. gada 29. marts
JAUNUMI
NOTIKUMI
SAUNA IN LATVIA Latvian traditional bathhouse
БАНИ ЛAТВИИ традиции, народные ритуалы
DVD Latviešu tradicionāla pirts Latvian traditional bath
Grāmata PIRTNIEKU STĀSTI
LATVIJAS PIRTS DIENA
BIEDRĪBA LATVIJAS PIRTS
VISS PAR PIRTS DZIVI
Pirts veidi
Pirts tradīcijas
Pirts padomi
Pirtsslotiņas
Pirts akmeņi
Pirts celtniecība
Aromaterapija
Ārstniecības augi
> Ārstniecības augi A 1-10
> Ārstniecības augi A11-21
> Ārstniecības augi A21-31
> Ārstniecības augi B 1-10
> Arstniecības augi C 1-10
> Ārstniecības augi D 1-10
> Ārstniecības augi E 1-10
> Ārstniecības augi F 1-10
> Ārstniecības augi G 1-10
> Ārstniecības augi H 1-10
> Ārstniecības augi I 1-10
> Ārstniecības augi J 1-10
> Ārstniecības augi K 1-10
> Ārstniecības augi L 1-10
> Arstniecības augi M 1-10
> Ārstniecības augi N 1-10
> Ārstniecības augi O 1-10
> Ārstniecības augi P 1-10
> Ārstniecības augi R 1-10
> Ārstniecības augi S 1-10
> Ārstniecības augi T 1-10
> Ārstniecības augi U 1-10
> Ārstniecības augi V 1-10
> Ārstniecības augi Z 1-10
> Eksotiskie augi A-B-C-D
> Eksotiskie augi E-F-G-H-I
> Eksotiskie augi J-K-L
> Eksotiskie augi M-N-O
> Eksotiskie augi P-R-S
> Eksotiskie augi T-U-V-Z
Dabas veltes
Veselība un skaistums
Mājas lietas
Svināmās dienas un tradīcijas
Mālu terapija
Garšaugi no Annas Šmites
Eglona Brūna saimniecība
IEPAZĪSTIES!
PIRTS SKOLA
Pirts Upesrūķi
Pirts Brūveri
Pirts Nāras
Pirts Azote
Pirts Kundziņi
Pirts Bērzaine
Pirts Avoti
Pirts Rozēni
Pirts Šalkas
Pirts Piekūni
Lauku sēta Jāņkalni
Pirts Pļavenieki
Pirts Spārītes pie Rāznas
Ezermalas - Pirtslietas
Brīvdabas muzejs
Meņģeļu pirts
Viktora Ķirpa Ates muzeja pirts
EKO SOLIS Dabīgas lineļļas - koka darvas krāsas, koka kubli
Dr. Tereško tējas
Kalējs Edvīns Šakalis
Latvijas pirts 2010 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2011 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2012 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2013 - Latvian sauna - Латвийская баня
LATVISKIE PIRTS SVĒTKI 2015
Latvijas pirts svētki 2017
FORUMS
GALERIJAS
Bietes


    Bietes (parastās, galda) - Beta vulgaris L.

galda biete
(Beta vulgaris ssp. esculenta)
 lapu biete (Beta vulgaris ssp. cicla)
 
lopbarības biete un cukura biete
 (Beta vulgaris ssp. crassa
Parastā biete (Beta vulgaris) ir biešu ģints suga. Tai ir vairākas pasugas, tai skaitā lapu biete (Beta vulgaris ssp. cicla), galda biete (Beta vulgaris ssp. esculenta), lopbarības biete un cukura biete (Beta vulgaris ssp. crassa). Visas parastās bietes pasugas ir divgadīgi augi. Šī ir vienīgā kultivētā suga biešu ģintī. Parastās bietes saknes visbiežāk ir bordo purpursarkanā krāsā, tomēr dažām pasugām tās ir zeltaini dzeltenas un sarkani un balti svītrainas.

 Sarkanās galda bietes ir divgadīgs kultūraugs, kuru 2000 gadus pirms mūsu ēras kā dārzeni un ārstniecības augu zināja senie asīrieši, gan babilonieši, un arī persieši. Taču to kultivēšana sākta krietni vēlāk, apm. 1000 gadus pirms mūsu ēras. Eiropā, vispirms uzturā tika lietotas biešu lapas – apm. 500 gadus pirms mūsu ēras. Biešu saknes kļuva populāras tikai 17 – 18 gadsimtā.

 Galda biešu savvaļas formu vēl tagad var sastapt no Vidusjūras līdz Melnās jūras piekrastei.  Jau pāris tūkstošus gadu pirms mūsu ēras tās bija kļuvušas par kultūraugu, ko audzēja zemkopji gan senajā Babilonijā, gan Asīrijā un Persijā. Maz pamazām bietes izplatījās arābu zemēs, no turienes nonāca kā Afganistānā un Indijā, tā Grieķijā un Romas impērijā. Eiropā tās īpaši populāras kļuva 17. – 18. gadsimtā, taču tad kultivēja tikai galda un lopbarības bietes, visiem zināmās cukurbietes selekcionēja tikai 19. gadsimtā. Taču jau kopš vissenākajiem laikiem šo dārza augu lietoja ne tikai pārtikā, bet arī dziednieciskos nolūkos.

 Jau 2000 gadus pirms mūsu ēras asīrieši, babilonieši, persieši zināja bieti kā dārzeni un dziedniecības augu. Bietes kultivēšana sākās vēlāk, 1000 gadus pirms mūsu ēras. Vecākā rakstiskā liecība, kurā ir aprakstītas lapu bietes ir datēts ar 722-711 gadiem pirms mūsu ēras. Eiropā – 500 gadus pirms mūsu ēras uzturā izmantoja tikai biešu lapas, bet Āzijā šajā laikā vairāk cieņā bija saknes. Visos laikos daudzām pasaules tautām bietes bija ārstniecisks produkts. Hipokrāts ir norādījis par bietes izmantošanu dažādu saslimšanu dziedēšanā, pievienojot tās dažādu augu maisījumiem. Visi kosmetologi iesaka dzert biešu sulu lai saglabātu sejas ādas svaigumu. Šī bietes īpašība arī bija zināma jau ļoti sen. Tajos laikos un arī mūsdienās skaistules uzskata, ka biešu sula attīra organismu no šlakām un saglabā kaistu figūras formu, uzmundrina garastāvokli, pastiprina dzīvesprieku. 1747. gadā vācu ķīmiķis biešu sastāvā atklāja saharozi, kā rezultātā bietes sāka izmantot cukura iegūšanai. Tika izveidotas speciālas šķirnes, kuras saturēja palielinātu saharozes daudzumu un bija rentabli izmantot rūpnieciskos nolūkos. Kaut gan jāpiezīmē, ka krietni senāk turki jau mācēja vārīt no bietēm cukura sīrupu. Cukurbietes tika kultivētas jau Napoleona valdīšanas laikā. Bet šī cukura cena bija daudz augstāka par medus cenu. Tāpēc parastā tauta ilgu laiku uzturā cukuru neizmantoja, to pielietoja galvenokārt ārstnieciskos nolūkos.



 

 
Bietes ir divgadīgs kultūraugs. Pirmajā gadā bietes saknenis izveido 0,4-0,9 kg masu un lapu rozeti. Ir baltās un sarkanās bietes. Baltajām bietēm piemīt lielākas dziednieciskās īpašības. Savvaļas bietes uzturā ir izmantotas jau ļoti sen. 2-1 tūkstošus gadus pirms mūsu ēras ir sākta kultivēt lapu šķirņu bietes Vidusjūras zemēs. Mūsu ēras sākumā sāka kultivēt sakņu šķirņu bietes. 16-17 gs. tika radītas galda un lopbarības šķirnes. 18 gs. no lopbarības šķirnēm tika izveidotas šķirnes kuras satur lielu cukura daudzumu.

Saknes miza parasti ir tumši sarkanā krāsā, bet var būt arī oranža, arī mīkstums biežāk ir sarkans ar vairāk vai mazāk izteiktiem baltiem vai gaiši sarkaniem gredzeniem, bet atsevišķām šķirnēm mīkstums ir dzeltens.
Galda biešu saknes forma variē no plakanas, apaļas līdz cilindriskai. Ēģiptes tipam saknes ir plakanas, Bordo – lielas, apaļi koniskas, Detroit – gandrīz apaļas. Atsevišķo šķirņu tipu veido šķirnes ar cilindrisku sakni.
Lapas ir veselas, gan gaiši, gan tumši zaļas, ar vairāk vai mazāk izteikto antociāna krāsojumu. Lapu kāti ir gari, lapas plātne lancetveida vai iegareni olveida, spīdīga.

Biešu augsto uzturvērtību nosaka šo dārzeņu unikālais sastāvs – vitamīni, minerālvielas (kālijs, magnijs, silīcijs, jods, dzelzs),olbaltumvielas un šķiedrvielas. Pateicoties lielajam balstvielu daudzumam, bietes uzlabo zarnu trakta un kuņģa darbību, mazinot risku saslimt ar resnās zarnas audzēju. Tās veicina vielmaiņu un normalizē asinsspiedienu, kā arī stimulē centrālās nervu sistēmas darbību. Tāpat bietes uzlabo sirds, nieru, aknu un urīnpūšļa darbību. Tomēr īpaši tās ieteicamas cilvēkiem, kuri sirgst ar mazasinību, jo uzlabo asins sastāvu, veicina sarkano asins ķermenīšu veidošanos un izvada no organisma smago metālu sāļus un dažādus sārņus.

Bietēs ir augsts joda saturs – vēl augstāks tas ir tikai jūras kāpostos, tāpēc tās profilakses nolūkos var lietot pret sklerozi. Augstās dzelzs koncentrācijas dēļ tās ieteicamas cilvēkiem ar zemu hemoglobīnu. Savukārt silīcijs labi uzsūcas organismā, stiprinot saistaudus un asinsvadu sieniņas, kas ļauj uzlabot ādas krāsu.

 PAGATAVOŠANA

  •  Pirms vārīšanas nav ieteicams mizot, tam nenogriež sakņu «asti» un arī augšiņu, kur norautas lapas. Vienkārši – labi noberž ar suku un met tik iekšā verdošā ūdenī, kam piepilinātas dažas lāses augu eļļas. Vārāmajam ūdenim sāli nepievieno - bietes kļūst negaršīgas. Lai vārot bietes nezaudētu sarkano krāsu, var pieliet ūdenim nedaudz skābes (citronskābi, etiķi).
  • Tāpat tās var cept cepeškrāsnī uz restēm – iznāk daudz gardākas un «stiprāku garšu».
  • No vārītām bietēm gatavo salātus, zupas un citus ēdienus.
  • Bietes ieteicamas tukliem cilvēkiem to zemās enerģētiskās vērtības (100 g biešu - 33 kalorijas) un lielā apjomīguma dēļ (ātri rodas sāta sajūta).
  • Svaigas bietes glabājot svaigā veidā un notīrītas no ārējās miziņas gaisa iedarbībā strauji zaudē C vitamīnu.
  • Salātiem un vinegretam var izmantot ceptas bietes – 160-180 grādu karstā cepeškrāsnī, 1,5 stundu. Cep veselā veidā ar mizu.
  • Zupām var izmantot kaltētas bietes.
  • Salātiem izmantojamās biešu lapas pirms pagatavošanas 30 min mērcē aukstā sāls ūdenī.
  • Biešu sulu ieteicams lietot tikai pirms ēšanas, jo ieņemta pēc ēšanas tā var pastiprināt rūgšanas procesus kuņģa – zarnu traktā. Lai biešu sula neizraisītu nepatīkamas sajūtas, to pirms lietošanas uz dažām stundām ievieto ledusskapī. Dzerot var atšķaidīt ar ūdeni.
  • Svaigas bietes. Nevārītas rīvētas bietes ļoti efektīvi palīdz pret vairogdziedzera kaitēm, aterosklerozi, mazasinību. Vēlams pieradināt organismu pie šī produkta, sākumā lietojot pa tējkarotei pie salātiem vai vinegreta.
  • Novārījums. 1 kg sarīvētas bietes, vāra 2 litros ūdens, līdz šķidrums sāk kļūt «biezs». Dzer pa 1/2 gl. 5 reizes dienā pirms ēšanas.  Lieto lai šķīdinātu žultsakmeņus.
  • Sula. Sulu izmanto par palīglīdzekli, ārstējot kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūlu. Dzer pa 1/3 gl. 20 min pirms ēšanas 3 reizes dienā. Lietošanas kūre ilgst 10 dienas 2 – 3 reizes gadā.
  • Sula. 3 ēdamk. svaigu biešu un kartupeļu sulu, nedaudz medus. Lieto pret bezmiegu, neirozēm, depresīviem garastāvokļiem un nervu kaitēm ik vakaru stundu pirms gulētiešanas.
  • Sula.  1/4 gl. biešu sula, 1/4 gl. burkānu sula, 1/2 gl. ābolu sula un 1 ēdamk. seleriju sula. Šādu dzeramo lieto pusotru mēnesi jeb 6 nedēļas.  Dos spēkus  un piešķirs sejas ādai svaigumu  rudens un ziemas tumšajā periodā.
  • Sula. Vienādās devās biešu sula un kāpostu sula palielina darba spējas, samazina holesterīna daudzumu asinīs, neļauj attīstīties audzējiem. Par pēdējiem gan jāsaka, ka novērots – bremzēšana notiek tikai tik ilgi, kamēr lieto bietes.
  • Sula. Vienādās daļās biešu, rutku un burkānu sulu un dzer pa 2 ēdamk. 3 reizes dienā pirms ēšanas.  Lieto pie mazasinības, vielmaiņas traucējumiem, diabēta un spēku izsīkuma.
  • Sula. Ir tautas medicīnas receptes, kas iesaka pilināt biešu sulu degunā pret iesnām – 5 – 7 reizes dienā.
  • Etiķa uzlējums. Hroniska mandeļu iekaisuma vai angīnas gadījumā var sarīvēt bietes – piepildīt ar tām glāzi – un pārliet tās ar ēdamkaroti parastā galda etiķa, tad ļauj visam vairākas stundas pastāvēt (dažādos avotos minēts dažāds laiks – no 2 līdz pat 10 stundām). Nospiež šķidrumu un ar to skalo kaklu.
  • Komprese. Ja satūkušas rokas vai kājas, tad sarīvē nomizotas bietes un kartupeļus un iegūto masu pieliek pie slimajām vietām, apliek ar celofānu, aptin ar kokvilnas vai frotē audumu un tā patur vismaz minūtes 20.
  • Sejas maska. 1 svaigu kartupeļa sulu sajauc ar biešu sulu un kviešu miltiem, līdz iegūst biezam krējumam līdzīgu masu, ko biezā kārtā uztriepj uz sejas un pārklāj ar salveti, kas samitrināta biešu sulā. Masku tur 20 minūtes, tad nomazgā ar vēsu pienu, kam pielieta puse ūdens.  Ieteicama ja āda lobās, ir apsaldēta vai iekaisusi.
  • Biešu lapu aplikācijas. Vasarā pret galvas sāpēm var izmantot biešu lapas: tās labi saburza ar rokām un pieliek pie pieres – pēc minūtēm 15 nepatīkamās sajūtas galvā pāriet.
  • Bietes ir bagāts šķiedrvielu un bāzisko minerālvielu avots. Bietēs sevišķi daudz ir kālija, kalcija, magnija, fosfora. Bietēs ir arī dzelzs, cinks, mangāns, kobalts, kas ļoti nepieciešami asinsradei.
  • Šis sakņaugs veicina zarnu darbību, tāpēc to iesaka, lai attīrītu organismu no sārņiem un sekmētu vēdera izeju.
  • Ar bioloģiski aktīvajām vielām bagātākas ir biešu lapas un lapu kāti.
  • Bietes ir ieteicamas nieru un urīpūšļa saslimšanu, hemoroīdu gadījumos.
  • Biešu uztura vērtību nosaka vitamīnu saturs saistībā ar kāliju, jodu, dzelzi, olbaltumvielām un šķiedrvielām.
  • Joda satura daudzumā bietes paliek iepakaļ tikai jūras kāpostiem, tāpēc ir labs līdzeklis pret aterosklerozi un lieliski uzlabo atmiņu.
  • Bietes vitamīnus saglabā līdz pat pavasarim.
  • Bietes satur līdz 2% olbatumu, 14,5% cukurus, sāļus – kālija, kalcija, magnija, fosfora.
  • Bietes nesatur karotīnu, bet atšķirībā no burkāniem daudz vairāk askorbīnskābi.
  • Biešu lapas mūsu senči vienmēr ir uzskatījuši par lietderīgu uztura sastāvdaļu.
  • Galda bietes satur 8-15,5% cukuru, nelielu daudzumu organiskās skābes (ābolskābi un skābeņskābi), 25 mg/100 g c vitamīnu, B1, B2, P, PP vitamīnus. Svaigas jaunās biešu lapiņas C vitamīnu satur līdz  50 mg/100 g. 
  • Biešu sastāvā ir komponenti kas samazina lukozes līmeni asinīs pēc pārtikas uzņemšanas.
  • Biešu škiedrvielas paātrina uztura virzību pa kuņģa – zarnu traktu, kas samazina uzsūkšanās procesus, bet arī paātrina kaitīgo vielu izvadīšanu no organisma.
  • Biešu sula samazina kancerogēno vielu aktivitāti. Tautas medicīnā sulu pielieto kā vieglu atslābinošu līdzekli. Lieto kā plaušu un taisnās zarnas vēža profilakses līdzekli.
  • Bietes ir ieteicamas cilvēkiem kuriem ir paaugstināts risks miokarda infarkta un insulta attīstībai, jo pazemina holesterīna līmeni asinīs. 

Galda bietes
 
Par galda biešu dzimteni uzskata seno Babiloniju. Sengrieķu valodā tās dēvēja „seuklon”. Senie persieši to uzskatīja par strīdu, aprunāšanas un pārpratumu simbolu. Ja bija vēlēšanās kādam ieriebt tad slepus mājas pagalmā tika iemests savvaļā augošo biešu čemurs. Savdabīga ieraža bija senajiem sakšiem. Ja precībās atbraukušais jauneklis bija vēlams, tad to cienāja ar ķīseli, ja nē tad tam pasniedza vārītas bietes. Turpretī senie grieķi ļoti cienīja šo dārzeni. Tika gatavoti pat pateicības trauki bietes formā.
 Biešu sulu senatnē ieteica lietot pie zobu sāpēm, asiņošanām, plaušu saslimšanām, cingas, saaukstēšanās un iesnām, anēmijas, aizcietējumiem, aknu saslimšanām, aterosklerozes. Parasti sulu dzer pa ½ glāzei dienā 15-20 min pirms ēšanas, ilgstošu laika periodu. Daudz patīkamāk šo sulu dzert dažādu kokteiļu un dzērienu veidā.

  • ½ kg svaigas bietes sasmalcina un ieliek māla traukā, aplej ar verdošu ūdeni. Nostādina 12 stundas. Atdala šķidrumu, pievieno citrona sulu un cukura sīrupu (pagatavo no 4 ēdamk. cukura). Pasniedz atdzesētu. 
  • Biešu kvass. ½ kg svaigas bietes sasmalcina un ieliek māla traukā, aplej ar verdošu ūdeni. Pievieno 20 g cukuru un rudzu maizes garoziņu. Pārklāj ar auduma salveti un novieto siltā vietā uz 5 dienām. Pēc tam atdala šķidrumu izkāšot. Sapilda traukos un novieto vēsā vietā vai ledusskapī. Kvasa garšu uzlabo pēc garšas pievienojot sāli un cukuru. Pasniedz pārkaisot ar diļļu vai pētersīļu zaļumiem. 
  • Sasmalcina 2 vidēji lielus sālītus gurķus. 2 olu dzeltenumus sajauc ar 1 ēdamk. augu eļļas. 1 litram biešu kvasa pievieno gurķu masu un sajaukto olas dzeltenumu. Komponentus sajauc mikserī. Pēc garšas pievieno sāli un cukuru. Pasniedz pārkaisot ar sīpollokiem. Sālītu gurķu vietā var izmantot arī svaigus. 
  • Dzēriens ir jālieto uzreiz pēc pagatavošanas. 2 ēdamk. biešu sula, 1 glāze kefīrs, 1 tējk. mežrozīšu augļu novārījums, nedaudz mandarīnu un pīlādžu sula.

Audzēšana

  • Piemērotākās augsnes galda biešu audzēšanai ir auglīgas smilšmāla un mālsmilts augsnes (arī melnzeme). Labākie priekšaugi galda bietēm ir graudaugi, kartupeļi un sīpoli, neder lopbarības un cukurbietes, spināti. Vienā un tajā pašā vietā galda bietes labāk ir audzēt vienu reizi 5-7 gados.
  • Sēklas sāk dīgt jau pie temperatūras +5-6C, bet optimāla temperatūra to dīgšanai ir tuvu +20C, savukārt pie temperatūras virs +26C dīgtspēja krasi samazinās, un pie +32C bietes vairs nedīgst.
  • Bietes var sēt agri, kad augsne 5-6 cm dziļumā iesilst līdz +6-8oC, Latvijā tas parasti ir jau aprīlī. Vēlākos sējas termiņos dīgstspēju ietekmē ne tikai augsnes temperatūra, bet arī mitruma krājumi augsnē. Vēlu sēto biešu uzdīgšanai var būt nepieciešama laistīšana. Optimāla temperatūra veģetatīvas masas augšanai ir +15-18C.
  • Galda biešu veģetācijas perioda garums no uzdīgšanas līdz tehniskās gatavības sasniegšanai, atkarībā no šķirnes, ilgst 120-150 dienas.
  • Galda bietes sēj vienrindās, ar 45-55 cm rindstarpām, 6-8 cm attālums starp sēklām rindā  sējas dziļums 2-3 cm.
  •  Agrīnās šķirnes tiek vāktas jau jūnija beigās, jūlija sākumā, bet pamatražas galda bietes uzglabāšanai vāc septembrī, oktobrī. Ir svarīgi novākt uzglabājamās galda bietes pašas pirmās, pirms salnām, jo salnu bojātas saknes slikti uzglabājas. Vācot bietes, ir svarīgi novērst mehāniskus sakņu bojājumus, tām nedrīkst iegriezt mizā, nedrīkst pieļaut sasitumu rašanos. Lapas jānogriež vai jānorauj virs pieres, nebojājot mizu, saknes atstāj, bet saīsina tikai pirms realizācijas.
  • Galda biešu uzglabāšanai optimālie apstākļi ir temperatūra tuvu +1-4C un relatīvais gaisa mitrums 90-95%. Ja nav iespējams uzglabāt galda bietes atsevišķi, tās ir labāk uzglabāt kopā ar kartupeļiem nevis burkāniem, jo burkāniem ir nepieciešama zemāka temperatūra.

Interesanti, ka subtropu zonā vairāk audzē šķirnes ar apaļi plakanām saknēm, taču mērenā klimata joslā, arī Latvijā, vairāk izplatītas šķirnes ar apaļām un viscaur tumši sarkanām saknēm. Selekcionāri, gluži vai defektu pārvērtuši par efektu, jo pēdējā laikā arvien lielāku popularitāti gūst mūsdienu šķirnes ar gaišiem riņķiem bietes vidū, kas izskatās ļoti dekoratīvi sagrieztā veidā. Viena no zināmākajām šādām šķirnēm ir Chioggia un Bulls Blood, kuru saknēm pa vidu izveidojas balti riņķi. Turpinot interesanto biešu šķirņu pieminēšanu, noteikti nepamanītas nav palikušas Albina Vereduna šķirnes, kurām saknes ir apaļas, baltas un pat saldas, un arī pati sakne ir baltas krāsas.

Ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā vairs nav svešas dzeltenās galda bietes ar apaļām saknēm, oranžu mizu un koši dzeltenu mīkstumu. Šķirne Burpees Golden ir ļoti sena šķirne un tā pieejam arī Latvijas sēklu veikalos. Savukārt Golden Surprise šķirne patiesi pārsteidz audzētājus ar apaļās formas sakni, kurai raksturīga dzelteni sarkana miza un zeltains mīkstums. Interesanti, ka šīm bietēm lapu krāsa ir zaļa, bet kātiņi ir dzelteni, tāpat kā lapu dzīslas. Ja gribas iepazīties ar burkānu formai līdzīgām bietēm, tad jāmeklē pēc Seminis hibrīdiem, jo saknes ir īsas, cilindriski koniskas un ļoti līdzīgas burkāniem. Ja ir vēlme izaudzēt cilindriskas formas bietes, jāmeklē Cilindra vai Rocket šķirnes bietes, savukārt garo šķirņu bietes ar koniskiem galiem varēs iegūt, meklējot pēc nosaukumiem - Cheltenham Green Top un Long Blood Red.

Latvijas sēklu tirgū piedāvā apmēram divdesmit galda biešu šķirņu un hibrīdu. Protams, savā starpā tās atšķiras arī garšas īpašību ziņā. Interesanti, ka šīs atšķirības lieliski atšifrējuši bebri. Tie mēdz zagt bietes nevis no pašas lauka malas, bet vispirms nogaršo, lai atrastu tīkamāko šķirni.

Vecākas šķirnes, kam saknēs redzami gaišie riņķi, nav tik sulīgas kā jaunākie hibrīdi ar viendabīgi tumšsarkanu mīkstumu. Pērn daži mūsu zemnieki izmēģināja audzēt veco itāļu šķirni Tonda di Chioggia. Šo biešu saknes ar izteikti baltiem riņķiem izskatās visai neierasti, taču interesanti un dekoratīvi. Garša… kā jau bietei.

Uzskata, ka saldākas ir bietes ar dzeltenām saknēm, taču Latvijā tādas tikpat kā neaudzē (ja nu vienīgi kādā mazdārziņā). Saknes ar augstāku sausnas saturu labāk uzglabājas, bet nav tik sulīgas. Viendabīgākas pēc mīkstuma konsistences un garšas īpašībām ir šķirnes ar garenas formas saknēm.

Liela nozīme ir audzēšanas apstākļiem. Piemēram, smagā augsnē lielākām saknēm vidū mēdz veidoties tukšumi, arī tas pasliktina garšu. Bietēm, kurām augšanas laikā pietrūcis mitruma, saknes ir sausākas, ne tik sulīgas. Sava loma ir arī uzglabāšanai. Daudzi mazāku saimniecību īpašnieki, kuri savu preci pārdod tirgos un nakts tirgū, joprojām saknes glabā stirpās. Tā ir lētāk un arī glabājas itin labi, taču gaisa temperatūras svārstības – te sals, te atkusnis – ietekmē biešu elpošanu. Ja ogļskābās gāzes koncentrācija sakņu tuvumā kļūst par lielu, bietes nosmok, to garša mainās. Arī apsalušām garša var mainīties. Vārītām bietēm to nemana, taču, ēdot tās svaigas, ir jūtama atšķirība.


__________________

BIEŠU VĒRTĪGĀS ĪPAŠĪBAS

  • Biešu uzturvērtība ir neparasti liela. Biešu saknes satur cukurus- glikozi, fruktozi un saharozi (līdz 25%), organiskās skābes- citronskābi, skābeņskābi un ābolskābi, dažādus olbaltumus, BB, В, С, Р, РР vitamīnus, karotinoīdus, folijskābi, pektīnus. Kā arī šķiedrvielas, aminoskābes (lizīnu, valīnu, arginīnu, histidīnu u.c.). Bez tam bietēs ir tādi mikroelementi kā kobalts, rubīdijs, cēzijs, varš, dzelzs, hlors, kālijs, fosfors, sērs, magnijs, jods. Daudzi no tiem regulē asinsrades procesus, tāpēc cilvēki, kas uzturā bieži lieto bietes, nekad necieš no mazasinības.
  • Pēdējo gadu pētījumi pierādījuši, ka visvērtīgākās no visām bietēm ir tieši sarkanās. Pateicoties tajās esošajam betaīnam un betanīnam, tās uzlabo olbaltumu uzsūkšanos organismā un piedalās holīna veidošanās procesā. Holīns ir viela, kas uzlabo aknu šūnu darbību.
  • Tāpat bietes pastiprina zarnu trakta peristaltiku, atvieglojot barības pārvietošanos pa to un aktivizē aknu funkcijas. Bietēm piemīt urīndzenoša, viegli vēderu mīkstinoša, pretsāpju un pretiekaisumu darbība. Tāpat bietes pazemina arteriālo asinsspiedienu.
    Vēl pie tās vērtīgajām īpašībām var minēt zemo kaloriju daudzumu, ko tās satur. Sevišķi vērtīgas bietes ir tiem, kas cieš no tireotoksikozes.

Biešu sula

  • Biešu vērtīgās īpašības saglabājas arī to sulā. Tai piemīt vispārēji spēcinoša un vielmaiņu uzlabojoša iedarbība. Tāpat biešu sula paaugstina hemoglobīna līmeni asinīs, uzlabo asins sastāvu un pazemina arteriālo asinsspiedienu, palīdz pie nieru slimībām u.c. vainām.
  • Lietojot biešu sulu, labāk to atšķaidīt ar ūdeni vai kādu citu dārzeņu vai augļu sulu. Tāpat biešu sulai var pievienot ķīseli, medu, ievārījumu. Protams, var dzert arī tīrā veidā, ja jums netraucē tās garša, taču tikai nelielos daudzumos- 1/4 līdz 1/3 glāzes vienā reizē. Pārsniegt šo daudzumu nav ieteicams. Biešu sula pastiprina kuņģa fermentu izdalīšanos, tiesa gan mazākos daudzumos, nekā kāpostu, tomātu un burkānu sula, taču daudz efektīvāk veicina žults izdalīšanos. Tāpat jāatzīmē, ka regulāra biešu sulas lietošana uzlabo ādas krāsu un saglabā to jaunavīgi svaigu.
  •  Biešu sula pret kakla sāpēm un angīnu.
    Ja kakls tikko sācis "skrāpēties", ieteicams to izskalot ar biešu sulu, taču, ja slimība jau klāt, kakla skalošanai var pagatavot novārījumu no biešu sulas un ūdens attiecībā 1:2. Kaklu ar šo novārījumu skalo 4-6 reizes dienā 3-4 nedēļas pēc kārtas.
    Šāds novārījums ir efektīgs pat ļoti ielaistos kakla slimību gadījumos. Pagatavoto uzlējumu var uzglabāt ledusskapī līdz 3 dienām, taču pirms kakla skalošanas tas jāuzsilda.
  • Hipertonijas gadījumā.
    Biešu sulu samaisa kopā ar medu (vienādās devās). Lieto pa 1-2 ēdamkarotēm 3-5 reizes dienā. Šis līdzeklis ne tikai pazeminās arteriālo asinsspiedienu, bet arī nomierinās.
  • Pret aizcietējumiem, saaukstēšanos un imunitātes stiprināšanai
    Gatavo biešu kvasu: Nomizotas bietes sagriež gabaliņos, ieliek lielā buirkā (līdz augšai) pārlej ar siltu vārītu ūdeni, pievieno citrona sulu vai ābolu etiķi (lai sāktu vairoties pienskābes baktērijas). Burku nosien ar marli un noliek uzrūgt. Pēc 3-4 dienām kvass ir gatavs. Ūdeni burkā var papaildināt vēl veselu nedēļu.
    Āstniecības kurss- 1 mēnesis. Ļoti veselīgi kvasu lietot kopā ar medu (uz vienu glāzi kvasa- 1 tējkarote medus).
    Ilgāk par mēnesi šādi pagatavotu kvasu dzert av ieteicams- tam piemīt vēderu mīkstinošas īpašības.
  • Klimaksam
    Biešu sulu sajauc uz pusēm ar medu. Lieto pa 1/3 glāzei 2-3 reizes dienā.
  • Ausu iekaisumiem
    Ausī iepilina 2 pilienus biešu sulas. Tāpat ausī var ielikt marlē ietītu nelielu gabaliņu bietes, taču tā, lai netek sula.
  • Mastopātijas, fibromiomas un fibroadenomas ārstēšanai
    Nomazgātu bieti tura tekošā ūdenī 2-4 stundas, tad sarīvē uz smalkās sakņu rīves kopā ar visu mizu. Ievieto marles drāniņā un nospiež sulu.
    Sulu var izdzert, bet no izspiedām, kas palikušas marlē, veido kompresi, ko uzliek uz krūtīm vai vēdera lejasdaļas, nostiprina un atstāj uz nakti. No rīta kompresi noņem un noliek aukstā vietā,- to varēs izmantot vēl divas reizes.
    Nākamajā vakarā procedūru atkārto. Trešajā naktī taisa pārtraukumu. Ceturtā un piektā nakts atkal paredzētas procedūrai, bet sestā- atpūtai jeb pārtraukumam.
    Ārstēšanās kursa ilgums 20 ārstnieciskās naktis. Tad taisa mēneša vai pusotra pārtraukumu un, ja tas nepieciešams, atkal atkārto ārtēšanās procedūru.


KĀDOS GADĪJUMOS BIETES LIETOT UZTURĀ NAV IETEICAMS

  • Un tomēr tādam vērtīgam dārzenim ir arī ierobežojumi lietošanā. Biete apgrūtina kalcija uzsūkšanos organismā tiem, kas sirgst ar osteoporozi.
  • Tāpat jāņem vērā, ka vārītas bietes nedrīkst lietot tie, kas slimo ar gastrītu un kuriem ir paaugstināts kuņģa skābes līmenis.
  • Bietes nav ieteicamas arī cukura diabēta slimniekiem, kā arī tiem, kam ir nierakmeņi vai akmeņi urīnceļos.
  • Arī brīžos, kad mokaties ar caureju, bietes vajadzētu izlēgt no ēdienkartes.

Reģistrētajiem
Epasts:
Parole:
 Reģistrēties