latvijaspirts.lv
      
2019. gada 16. jūlijs
JAUNUMI
NOTIKUMI
SAUNA IN LATVIA Latvian traditional bathhouse
БАНИ ЛAТВИИ традиции, народные ритуалы
DVD Latviešu tradicionāla pirts Latvian traditional bath
Grāmata PIRTNIEKU STĀSTI
LATVIJAS PIRTS DIENA
BIEDRĪBA LATVIJAS PIRTS
VISS PAR PIRTS DZIVI
Pirts veidi
Pirts tradīcijas
Pirts padomi
Pirtsslotiņas
Pirts akmeņi
Pirts celtniecība
Aromaterapija
Ārstniecības augi
> Ārstniecības augi A 1-10
> Ārstniecības augi A11-21
> Ārstniecības augi A21-31
> Ārstniecības augi B 1-10
> Arstniecības augi C 1-10
> Ārstniecības augi D 1-10
> Ārstniecības augi E 1-10
> Ārstniecības augi F 1-10
> Ārstniecības augi G 1-10
> Ārstniecības augi H 1-10
> Ārstniecības augi I 1-10
> Ārstniecības augi J 1-10
> Ārstniecības augi K 1-10
> Ārstniecības augi L 1-10
> Arstniecības augi M 1-10
> Ārstniecības augi N 1-10
> Ārstniecības augi O 1-10
> Ārstniecības augi P 1-10
> Ārstniecības augi R 1-10
> Ārstniecības augi S 1-10
> Ārstniecības augi T 1-10
> Ārstniecības augi U 1-10
> Ārstniecības augi V 1-10
> Ārstniecības augi Z 1-10
> Eksotiskie augi A-B-C-D
> Eksotiskie augi E-F-G-H-I
> Eksotiskie augi J-K-L
> Eksotiskie augi M-N-O
> Eksotiskie augi P-R-S
> Eksotiskie augi T-U-V-Z
Dabas veltes
Veselība un skaistums
Mājas lietas
Svināmās dienas un tradīcijas
Mālu terapija
Garšaugi no Annas Šmites
Eglona Brūna saimniecība
IEPAZĪSTIES!
PIRTS SKOLA
Pirts Upesrūķi
Pirts Brūveri
Pirts Nāras
Pirts Azote
Pirts Kundziņi
Pirts Bērzaine
Pirts Avoti
Pirts Rozēni
Pirts Šalkas
Pirts Piekūni
Lauku sēta Jāņkalni
Pirts Pļavenieki
Pirts Spārītes pie Rāznas
Ezermalas - Pirtslietas
Brīvdabas muzejs
Meņģeļu pirts
Viktora Ķirpa Ates muzeja pirts
EKO SOLIS Dabīgas lineļļas - koka darvas krāsas, koka kubli
Dr. Tereško tējas
Kalējs Edvīns Šakalis
Latvijas pirts 2010 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2011 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2012 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2013 - Latvian sauna - Латвийская баня
LATVISKIE PIRTS SVĒTKI 2015
Latvijas pirts svētki 2017
FORUMS
GALERIJAS
Arstniecības augi M 1-10


 

Mārdadzis

Vienā mārdadža galviņā ir 15 grami sēkliņu. Mārdadža lapas var izmantot tējai.


Maijpuķīte

Viens no populārākiem augiem, ko oficiālajā un tautas medicīnā lieto sirds mazspējas mazināšanai.


Majorāns

Tautā šo garšaugu mēdz saukt par «desu zālīti», jo visbiežāk tos lieto kā garšvielu tieši asins, aknu un gaļas desām.


Maurloks

Eiropā maurlokus pazina vēl senie grieķi un romieši, kas lietoja maurloku ziedus nākotnes pareģošanai.


Malva

 Malvas ziediem un lapām piemīt pretiekaisuma īpašības. Kulinārijā lapas var aizvietot salātus, spinātus mangoldu.


Mauraga mazā

Sasmalcinātas lapas liek pie ādas ievainojumiem, lai mazinātu asiņošanu. Pie stiprām iesnām dod ostīt lapu pilveri.


Madara

Dzeltenai madarai ir pretiekaisuma, sāpes mazinoša, brūces dziedējoša un miecējoša darbība.


Maralsakne Leizeja

Imunitātes celšanai uzlējumu lieto rudenī, ziemā un pavasara sākumā.


Māllēpes

Māllēpes ziedu kurvīšus vāc tikko tie atvērušies, vēlāk vākti ziediņi pēc izžāvēšanas pārvēršas pūkās un nav derīgi lietošanai.


Mārdadzis, kurš ir īstais?
Latvijas brīvdabas florai šis augs nav raksturīgs.

Mātere

Mātere ir liela auguma augs, ar četršķautņainu stumbru, sasniedz 2 metru augstumu, tās lapas ir ar pieciem stariem, ziediņi sīki, balti. Vasaras otrajā pusē māteres laksti kļūst adataini, bet tad jau vākt ir par vēlu.


Mārrutks

Mārrutks nomāc slimības izraisošo baktēriju attīstību gremošanas traktā un ir lielisks līdzeklis, lai nepieļautu atkārtotu inficēšanos ar baktēriju Helycobacter pylori, kas gandrīz vienmēr ir sastopama kuņģa gļotādā gastrīta un čūlas gadījumā.


Mārsils

Zintnieki zina stāstīt, ka senos laikos latvieši, precīzāk sakot, baltu cilšu ļaudis, upurkalnos dedzinājuši mārsilu, izlūgdamies Pērkonam un Mārai labākus laikus. Vēlāk mārsilu dedzināja un lika elpot cilvēkiem, kuri smagi dzēra, lai tie varētu atbrīvoties no šīs nelaimes.


Melnalksnis

Alkšņa lapiņu un mizas preparāti samazina iekaisumu un vairo organisma imūnās sistēmas spēkus cīņai pret slimību.


Mežrozītes

Gemmoterapijā respiratoro sistēmu un LOR sfērā mežrozītes ir viens no pamatlīdzekļiem ar plašu iedarbības spektru.


Mellenes

Ēdienkarte, kas bagāta ar mellenēm, ir ļoti efektīva cīņā pret novecošanās pazīmēm – atmiņas, redzes un muskuļu spēka pasliktināšanos un koordinācijas traucējumiem.


Melleņu iedarbība un pielietojums tautas medicīnā

Lapas satur augu valsts izcelsmes insulīnu, kas mazina risku saslimt ar cukura diabētu.


Mellenes uzlabo redzi

Mellenes uzlabo asins cirkulāciju, īpaši redzes orgānos.


Melleņu ogu un lapu tējas

Lapas satur augu valsts izcelsmes insulīnu, kas mazina risku saslimt ar cukura diabētu.


Melleņu laika gardumi

Dzēriens. Melleņu sulai piejauc nedaudz aveņu un citronu sulu.


Miezis parastais

Miežu iesala vannas lieto kā pretiekaisuma līdzekli pie ādas saslimšanām.


Miltene

Lapas lieto akūtu urīnvadu un urīnpūšļa slimību ārstēšanai. Milteņu ogas sauc par lāčķekariem, tajās ir 5 cietas sēklas un sliktās garšas dēļ tos neēd.


Magone

Pie izmežģījumiem, locītavu slimībām, kā arī pietūkumiem noder kompreses no saberztām tvaicētām vai svaigām negatavām magoņu galviņām.


Mežvītenis baltais

Indīgs. Protoanemonīns, kas izdalās, kad augs ir savainots, izraisa apsārtumu, pušumus, ādas uztūkumus un parādās čulgas, kuras pārplīstot kļūst par asiņojošām brūcēm.


Melnsēklīte Sējas

Kulinārijā izmanto sēklas. Tām ir vāja, patīkama smarža un nedaudz raudenei un pipariem līdzīga garša.


Melnsakne

Ja šo sakni noliek vietās, kur ir peles vai žurkas, tad tās aizmūk prom, jo nepatīk smaka.


Mētras

Mētras galvenokārt aug ziemeļu puslodes mērenajā joslā. Dažas sugas, galvenokārt, piparmētra, tiek kultivētas kā ēterisko eļļu un ārstniecības augi.


Mangolds, lapu biete

Lapu biete ir balandu dzimtas divgadīgs augs, kas uzturā lietojams pirmajā gadā. Piesegts var arī pārziemot un agri pavasarī dot atkārtotu ražu.


Mārpuķīte

No mārpuķītēm var pagatavot arī sīrupu, ko lieto pret klepu un saaukstēšanos, var palīdzēt arī cīņā ar pēkšņām iesnām un balss aizsmakumu.


Mellenes Krūmmelenes

Krūmmellenes ir samērā jauna krūmogulāju kultūra, kas izveidota Ziemeļamerikā no vairākām vietējo savvaļas melleņu sugām.

Reģistrētajiem
Epasts:
Parole:
 Reģistrēties