latvijaspirts.lv
      
2024. gada 29. marts
JAUNUMI
NOTIKUMI
SAUNA IN LATVIA Latvian traditional bathhouse
БАНИ ЛAТВИИ традиции, народные ритуалы
DVD Latviešu tradicionāla pirts Latvian traditional bath
Grāmata PIRTNIEKU STĀSTI
LATVIJAS PIRTS DIENA
BIEDRĪBA LATVIJAS PIRTS
VISS PAR PIRTS DZIVI
Pirts veidi
Pirts tradīcijas
Pirts padomi
Pirtsslotiņas
Pirts akmeņi
Pirts celtniecība
Aromaterapija
Ārstniecības augi
> Ārstniecības augi A 1-10
> Ārstniecības augi A11-21
> Ārstniecības augi A21-31
> Ārstniecības augi B 1-10
> Arstniecības augi C 1-10
> Ārstniecības augi D 1-10
> Ārstniecības augi E 1-10
> Ārstniecības augi F 1-10
> Ārstniecības augi G 1-10
> Ārstniecības augi H 1-10
> Ārstniecības augi I 1-10
> Ārstniecības augi J 1-10
> Ārstniecības augi K 1-10
> Ārstniecības augi L 1-10
> Arstniecības augi M 1-10
> Ārstniecības augi N 1-10
> Ārstniecības augi O 1-10
> Ārstniecības augi P 1-10
> Ārstniecības augi R 1-10
> Ārstniecības augi S 1-10
> Ārstniecības augi T 1-10
> Ārstniecības augi U 1-10
> Ārstniecības augi V 1-10
> Ārstniecības augi Z 1-10
> Eksotiskie augi A-B-C-D
> Eksotiskie augi E-F-G-H-I
> Eksotiskie augi J-K-L
> Eksotiskie augi M-N-O
> Eksotiskie augi P-R-S
> Eksotiskie augi T-U-V-Z
Dabas veltes
Veselība un skaistums
Mājas lietas
Svināmās dienas un tradīcijas
Mālu terapija
Garšaugi no Annas Šmites
Eglona Brūna saimniecība
IEPAZĪSTIES!
PIRTS SKOLA
Pirts Upesrūķi
Pirts Brūveri
Pirts Nāras
Pirts Azote
Pirts Kundziņi
Pirts Bērzaine
Pirts Avoti
Pirts Rozēni
Pirts Šalkas
Pirts Piekūni
Lauku sēta Jāņkalni
Pirts Pļavenieki
Pirts Spārītes pie Rāznas
Ezermalas - Pirtslietas
Brīvdabas muzejs
Meņģeļu pirts
Viktora Ķirpa Ates muzeja pirts
EKO SOLIS Dabīgas lineļļas - koka darvas krāsas, koka kubli
Dr. Tereško tējas
Kalējs Edvīns Šakalis
Latvijas pirts 2010 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2011 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2012 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2013 - Latvian sauna - Латвийская баня
LATVISKIE PIRTS SVĒTKI 2015
Latvijas pirts svētki 2017
FORUMS
GALERIJAS
Zemenes meža un dārza


Garšīgas ogas dod zemeņu ģints (Fragaria) augi. Mežos, grāvmalās, ceļmalās bieži sastop meža zemeni (Fragaria vesca). Tai līdzīga, bet ar auglim piespiestu kausu ir spradzene (Fragaria viridis). Tās augļi olveidīgi, zaļgani līdz sārti, zaļganbalti, rožaini, ļoti aromātiski, grūti atdalāmai no ziedgultnes – noraujot tie notrūkst ar sprakšķi. Aug sausās kaļķainās pļavās un upju ieleju nogāzēs.

Samērā reta Latvijā ir smaržīgā zemene (Fragaria moschata). Atšķirībā no meža zemenes un spradzenes smaržīgai zemenei visas lapu lapiņas ir ar nelieliem kātiņiem. Tās stublājs stāvs, 15 - 40 cm garš. Ziedi lieli, līdz 2,5 cm plati.

Senatnē dziedniekiem esot bijis teiciens: “Tajā mājā, kurā ēd zemenes, ārstiem nav ko darīt”. Zemeņu sēklas ir atrastas akmens laikmeta celtņu arheoloģiskajos izrakumos. Zemeņu dziednieciskā vērtība bija labi zināma senajiem grieķiem un romiešiem. Literatūrā pirmie ieraksti per zemenēm datēti ar XIII gs. Dārza zemenes ir cēlušās no Amerikas. Hibridizācijas procesā nonākot Eiropā Amerikas savvaļas zemenēm. Eiropieši zemenes kultivēt sāka XV gs. 1715. gadā karalim Ludvigam XV, franču inženieris no Amerikas atveda divas savvaļas zemeņu šķirnes – Virdžīnijas un Čīles šķirņu stādus. Daudzus gadus šīs zemenes tika audzētas tikai karaliskajos dārzos. XVIII gs. tās nonāca Holandē, kur hibridizācijas ceļā radīja šķirni – Ananāsu zemenes. XVII gs Eiropā tika kultivētas tikai 4 zemeņu šķirnes. Tibetas medicīnā zemenes uzskata kā līdzekli pret priekšlaicīgu novecošanos, jaunības un ilgdzīvošanas eleksīru. Pasaulē mūsdienās ir sastopamas 20 savvaļas zemeņu veidi. Mūsdienās savvaļas zemenes vairumā audzē Eiropas dienvidu rajonos. Dārza zemeņu šķirnes mūsdienās ir vairāk kā 2000.

Dziednieciskos nolūkos izmanto meža zemeņu lapas, ogas, saknes. Lapas vāc ziedēšanas laikā maijā, jūnijā. Saknes rok vēlu rudenī vai agri pavasarī. Mājas tējas vajadzībām lapas ievāc pēc iespējas agrāk, kamēr tajās pēc iespējas mazāk ir miecvielas. Ogas kaltēšanai ievāc no rīta, kad nogājusi rasa, vai dienas beigās pirms rasas parādīšanās. Ogas, kuras ievāc rasas laikā ātri bojājas un ievāktas dienas karstumā ātri savīst. Nav ieteicams drogām ievākt dārza zemeņu lapas un saknes. Sasaldētas ogas nezaudē savas dziednieciskās īpašības, aromātu un ir noderīgas diētiskam uzturam visu gadu. Ledusskapī ogas var saglabāt 2-3 dienas. Lai ogas labāk saglabātos ievāc ar ziedkausu lapiņām. 

Lapu tēja (lapas, kas ievāktas rudenī) ir ar patīkamāku garšu un piesātinātāku nokrāsu. Lapas ievāc vasaras beigās, kad tās ir zaudējušas daļu miecvielas. Ievāktās lapas vispirms apvītina ēnainā vietā 3-5 stundas. Tad lapas saritina. Saritina tik ilgi, kamēr tās kļūst mitras un lipīgas. Izdalījusies sula liecina, ka šūnu vienotība ir izjaukta un ar gaisa palīdzību notiek ķīmiski procesi. Sarullētās lapas novieto kartona kastītē un pārklāj ar mitru auduma gabaliņu, novieto raudzēties uz 7-9 stundām. Pēc izklāj plānākā kārtā un kaltē siltākā vietā. Šādai tējai būs labāka garša, labāka nokrāsa, nebūs nepatīkamā zāles smarža. 

Ne visi var lietot svaigas zemenes, jo ir novērojamas alerģiskas reakcijas. Parādās ādas izsitumu, nieze, sāpes vēderā, galvas reiboņi, vemšana. Šiem cilvēkiem ieteicams lietot lapu un sakņu uzlējumus un novārījumus. Svaigu ogu sulu nav vēlams lietot grūtniecības, gastrītu (ar paaugstinātu skābes daudzumu) un hronisku apendicītu gadījumos. Ogu sula ir diezgan spēcīgs alergēns.

PIELIETOJUMS TAUTAS MEDICĪNĀ 

  • Pret dažādām ādas slimībām (izsitumiem, furunkuliem, pinnēm u.c.) lapu novārījumu lieto gan iekšķīgi, gan ārīgi (kā kompreses uz slimās ādas). Zemeņu lapu novārījumu vai tēju vēl dzer pret caureju, kuņģa – zarnu trakta iekaisumiem, zarnu saaugumiem, pret svīšanu naktīs, vielmaiņas traucējumiem, aterosklerozi un cukurslimības, anēmijas, hepatīta un nervozitātes gadījumā. Kaltētas zemeņu lapas bieži pievieno fasēto melno tēju sastāviem. Kā mājas tēju zemeņu lapas pievieno aveņu lapu un piparmētru tējām. Lapu preparātus izmanto kakla un mutes dobuma skalošanai gļotādu iekaisumu gadījumos. Izmanto vannu peldes ūdens bagātināšanai. Ieteicams lietot kā spēcinošu līdzekli novājinātiem cilvēkiem. Piemīt nomierinoša iedarbība. Lapas veicina sāļu izvadīšanu no organisma, palielina sirds saraušanās amplitūdu, paplašina asinsvadus. Lapu preparāti ieteicami īpaši pie anēmijas grūtniecēm un bērniem. Lapu uzlējums samazina sirds darbības ritmu, samazina organismā urīnskābes un tās sāļu daudzumu, nozīmīgi samazina cukura līmeni asinīs.
  • Lapu sulu ieteicams lietot pie gastrītiem, reimatisma, C – avitaminozes, rahīta, paradentozes, ekzēmas, ādas izsitumiem, anēmijas, hipertonijas slimības, apetītes uzlabošanai, dzemdes asiņošanām, žultsakmeņu slimības (kā antiseptisku un antibakteriālu līdzekli). Iesaka lietot arī bezmiega, saaukstēšanās, cukura diabēta, dzemdes fibromas, astmas, podagras gadījumos. Īpaši labi palīdz nierakmeņu un urīnceļu akmeņu slimību gadījumos. Lapu sulu izmanto kā vispār stiprinošu, spazmolītisku līdzekli pie leikozes, enurēzes.
  • Svaigus meža zemeņu augļus lieto kā diētisku līdzekli anēmijas, aknu, žultspūšļa, liesas, kuņģa un nieru slimību ārstēšanai un vielu maiņas regulēšanai, kā arī pret ginekoloģiskām asiņošanām. Meža zemenes īpaši noder cukurslimniekiem. Dārza zemeņu laikā tās katram cilvēkam vajadzētu apēst vismaz 5 kilogramus. Jo zemeņu sēkliņas iztīra no zarnām liekos sārņus, kas uzkrājušies ziemas periodā, līdz ar to uzlabojot sirds darbību. Tās normalizē asinsriti. Ogas ieteicams lietot pie sklerozes, hipertonijas, aizcietējumiem, zarnu trakta iekaisumiem, caurejas. Ārstnieciskos nolūkos zemeņu ogas ēd svaigā veidā. Pievieno pienu, saldu krējumu, cukuru, reizēm arī vīnu. Ogām piemīt tonizējoša īpašība. Ieteicams lieto sirds slimību, garīgas pārslodzes gadījumos. Ogas pastiprina dzemdes kustību funkcijas, veicina audu atjaunošanos, dezinficē. Zemenes ir vispāratzīts antidepresants. 150 g ogas ir pietiekošs daudzums, kas uzlabo garastāvokli. Sezonas laikā ir jācenšas dienā apēst kā minimums 1 gl. ogas. Svaigas zemeņu ogas veicina zobakmens sadalīšanos. Ir zināms, ka zviedru botāniķis Karls Linneijs pilnībā izārstējās no podagras lietojot lielos daudzumos zemeņu ogas.
  • Zemeņu ziedu uzlējumu ieteicams lietot sirds slimību gadījumos.

AUGA ĶIMISKAIS SASTĀVS

  • Meža zemeņu ogas satur ābolskābi, citronskābi, askorbīnskābi, salicilskābi. Satur krāsvielas, gaisīgas eļļas, cukurus (līdz 15g/%), vitamīnus, minerālvielas ( daudz - kālijs, magnijs, kalcijs, dzelzs, cinks, varš, kobalts, fosfors), karotīnu, nedaudz miecvielas, pektīnvielas. Ogās visvairāk ir C vitamīns (100 g –  līdz 180 mg C vitamīns).
  • Dārza zemeņu ogas satur 80-90% ūdeni, 0,9-1,2% šķiedrvielas, 4,5-10% cukurus, 1-1,7% pektīnvielas, 0,17-0,25% miecvielas, C vitamīnu (100 g – 50-80 mg), B1, B6, K vitamīnus, karotīnu, folijskābi, dzelzi, kāliju, kalciju. Ogas satur aptuveni 6% cukurus (pamatā fruktozi un glukozi), vairāk par 1,5% citronskābi un ābolskābi. Zemenes satur 0,2 % krāsvielas, 104 mg% fosforu, 13% magniju, 28 % kalciju, 4,7 % dzelzi. 8 vidēji lielas ogas nodrošina organismam nepieciešamo B grupas vitamīnu diennakts devu 20% apmērā. 8 vidēja lieluma ogās ir aptuveni 96 mg C vitamīns (aptuveni 160% no organismam nepieciešamās diennakts devas), tas ir vairāk nekā 1 apelsīnā. 8 vidēji lielās ogās ir 270 mg kālijs. Ogās sausās vielas ir 7,8-16,6%. Cukuri (fruktoze, glukoze, saharoze) ir vienādā daudzumā, kopumā 4,4-10,8%. Pektīnvielas ir 0,38-1,62%. Pektīnvielas agrīno šķirņu ogās ir mazāk, nekā vēlīnajās. Pektīnvielas, tāpat kā cukuri ogās ir vairāk gados, kad ir ļoti karsts laiks. Organiskās skābes ir 0,49-1,61. Ražas beigu posmā ogās palielinās ābolskābes un citronskābes daudzums. Ogās ir konstatētas 15 aminoskābes. Dārza zemeņu ogās ir konstatētas 24 gaisīgas vielas, bet meža zemenēs – 39. Jo tumšāka ogu nokrāsa, jo tajās vairāk P vitamīnu savienojumi – 0,07 mg/%. Karotīns ir 0,27 mg/100 g, B2 vitamīns – 46-67 mg/100 g, B9 vitamīns – 0,12-0,13 mg/100 g, E vitamīns – 0,78 mg/100 g, PP vitamīns – 1,1-1,4 mg/100 g, K vitamīns 0,1 mg%. Ogu sastāvā ir (mg/100 g) – kālijs 145-225, fosfors 10-28, kalcijs 24-40, nātrijs 2, magnijs 15-23, alumīnijs 31-111, dzelzs 0,7-5, varš 0,3 mg%, cinks 0,44 mg%, molibdens 0,001 mg%, kobalts 0,003 mg%, niķelis 0,002 mg%, ftors 0,009 mg%, jods līdz 0,002 mg%, krāsvielas 0,2%. Pēc C vitamīna daudzuma zemenes ir 10 reizes vērtīgākas par vīnogām, 2 reizes – par kartupeļiem, līdzvērtīga citroniem. Pēc dzelzs daudzuma zemenes ir 4 reizes vērtīgākas par āboliem, vīnogām, ananāsiem. Lielā kalcija daudzuma dēļ ieteicams lieto tiem, kuriem ir slimīgi zobi, trausli kauli.
  • Saknes satur līdz 10% miecvielas. Sakņu preparātus izmanto kakla un mutes dobuma skalošanai gļotādu iekaisumu gadījumos. Izmanto caurejas gadījumā un kā spēcinošu līdzekli novājinātiem cilvēkiem..
  • Lapas satur miecvielas, nedaudz ēterisko eļļu, C vitamīnu, flavonoīdus. Lapas satur līdz 380 mg% C vitamīnu. 
  • Sēklās ir līdz 19% taukainas eļļas.

TAUTAS TICĒJUMI - SAPŅU TULKOJUMS

  • Redzēt sapnī zemenes nozīmē, ka radīsies iespēja sasniegt nodomātos mērķus.
  • Lasīt zemenes – zīme, ka dzīvē iestāsies būtiskas izmaiņas. Ja zemenes ir ļoti daudz – drīzumā ļoti stipri iemīlēsieties.
  • Ja zemenes ir maz un savāc pa vienai odziņai – drīzumā iestāsies laiks, kad sāksiet aizdomāties par savu dzīvi, likteni un izlemsiet par labu kardinālām izmaiņām.
  • Ēst zemenes – saņemsiet labas ziņas, kas iepriecinās Jūs un citus ģimenes locekļus.
  • Redzēt, ka kāds cits ēd zemenes – nozīmē dalītas mīlas jūtas.
  • Kādu cienāt ar zemenēm – paliksit labā atmiņā visiem, kurus drīzumā satiksiet.
  • Pirkt zemenes – gaidāmi būtiski ienākumu palielinājumi.
Reģistrētajiem
Epasts:
Parole:
 Reģistrēties