latvijaspirts.lv
      
2024. gada 28. marts
JAUNUMI
NOTIKUMI
SAUNA IN LATVIA Latvian traditional bathhouse
БАНИ ЛAТВИИ традиции, народные ритуалы
DVD Latviešu tradicionāla pirts Latvian traditional bath
Grāmata PIRTNIEKU STĀSTI
LATVIJAS PIRTS DIENA
BIEDRĪBA LATVIJAS PIRTS
VISS PAR PIRTS DZIVI
Pirts veidi
Pirts tradīcijas
Pirts padomi
Pirtsslotiņas
Pirts akmeņi
Pirts celtniecība
Aromaterapija
Ārstniecības augi
> Ārstniecības augi A 1-10
> Ārstniecības augi A11-21
> Ārstniecības augi A21-31
> Ārstniecības augi B 1-10
> Arstniecības augi C 1-10
> Ārstniecības augi D 1-10
> Ārstniecības augi E 1-10
> Ārstniecības augi F 1-10
> Ārstniecības augi G 1-10
> Ārstniecības augi H 1-10
> Ārstniecības augi I 1-10
> Ārstniecības augi J 1-10
> Ārstniecības augi K 1-10
> Ārstniecības augi L 1-10
> Arstniecības augi M 1-10
> Ārstniecības augi N 1-10
> Ārstniecības augi O 1-10
> Ārstniecības augi P 1-10
> Ārstniecības augi R 1-10
> Ārstniecības augi S 1-10
> Ārstniecības augi T 1-10
> Ārstniecības augi U 1-10
> Ārstniecības augi V 1-10
> Ārstniecības augi Z 1-10
> Eksotiskie augi A-B-C-D
> Eksotiskie augi E-F-G-H-I
> Eksotiskie augi J-K-L
> Eksotiskie augi M-N-O
> Eksotiskie augi P-R-S
> Eksotiskie augi T-U-V-Z
Dabas veltes
Veselība un skaistums
Mājas lietas
Svināmās dienas un tradīcijas
Mālu terapija
Garšaugi no Annas Šmites
Eglona Brūna saimniecība
IEPAZĪSTIES!
PIRTS SKOLA
Pirts Upesrūķi
Pirts Brūveri
Pirts Nāras
Pirts Azote
Pirts Kundziņi
Pirts Bērzaine
Pirts Avoti
Pirts Rozēni
Pirts Šalkas
Pirts Piekūni
Lauku sēta Jāņkalni
Pirts Pļavenieki
Pirts Spārītes pie Rāznas
Ezermalas - Pirtslietas
Brīvdabas muzejs
Meņģeļu pirts
Viktora Ķirpa Ates muzeja pirts
EKO SOLIS Dabīgas lineļļas - koka darvas krāsas, koka kubli
Dr. Tereško tējas
Kalējs Edvīns Šakalis
Latvijas pirts 2010 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2011 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2012 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2013 - Latvian sauna - Латвийская баня
LATVISKIE PIRTS SVĒTKI 2015
Latvijas pirts svētki 2017
FORUMS
GALERIJAS
Cidonija


Īstā cidonija - Cydonia oblonga Mill., Cydonia vulgaris, Pers, Chaenomeles L.
CIDONIJAS SĒKLAS - Cydonia semen
Айва японская, Chaenomeles japonica



Vasarzaļš, neliels, līdz 8 m augsts koks ar stāviem zariem. Ziedi balti vai sārti. Auglis liels, sēdošs ābols – lodveida ar noapaļotām ribām, sākumā tūbains, vēlāk kails, citrondzeltens, koksnains, miecvielām bagāts, aromātisks. Savvaļā aug Kaukāzā, Irānā un Centrālajā Āzijā. Vidusjūras zemēs un Tuvajos Austrumos, arī vairumā tropu zemēs izplatīts un sens augļaugs. Latvijā P. Upītis Dobelē un V. Vārna LU Botāniskajā dārzā selekcionējuši ziemcietīgas un lielaugļu cidonijas.

  Parastā cidonija jeb aiva (Cydonia oblonga) ir neliels rožu dzimtas koks, kas tiek kultivēts tā augļu un ziedu dēļ. Tā ir vienīgā suga cidoniju (Cydonia) ģintī, kas ietilpst ābeļu apakšdzimtā. Tā stumbrs ir līks, un spēj izaug pat 6 metru garš. Ziedi ir balti vai bāli rozā ar piecām ziedlapām. Bumbierveidīgie zeltainie augļi ir āboli. Neapstrādātas parastās cidonijas ir cietas un ne sevišķi garšīgas, tāpēc biežāk tās īpaši pagatavo vai izmanto ēdienu sastāvā. Parastā cidonija tiek kultivēta vairāk nekā 4000 gadus, un par tās izcelsmes vietu uzskata Dienvidaustrumāziju un Kaukāzu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Par cidonijām latviešu valodā sauc arī krūmcidonijas (Chaenomeles), kas ir krūmi ar skābiem, maziem augļiem un kas nepieder pie cidoniju ģints.

Cidonijas auga forma sastopama kā koks un krūms. Senatnē uzskatīja cidoniju par vienu no ābeles paveidiem. Vēsturnieki pieļauj, ka tieši cidonijas auglis bija tas ko Paris pasniedza mīlas dievietei -”Strīdus ābols”. Par cidonijas dzimteni uzskata Persiju. Senajā Grieķijā cidonija bija lielā cieņā, Solona likums paredzēja augļus obligāti lietot kāzu dienā, lai jaunlaulātajiem kopdzīve būtu tikpat jauka, kā cidonijas aromāts. Ieliek arī ledusskapī lai atsvaidzinātu gaisu. Senatnē augļus novietoja drēbju glabāšanas vietās, lai apģērbs gūtu patīkamu aromātu. Zinātniskais nosaukums cēlies no senās Kipras pilsētas Cidon vārda. Mūsdienās ir kultivētas aptuveni 400 cidoniju šķirnes.

Ziedi līdzīgi ābeļu ziediem. Zied pavasara otrajā pusē. Augļi – bumbierveida. Savvaļā sastopamas Aizkaukāzā, Irānā, Afganistānā, Armēnijā.

Cidoniju augļos ir daudz C vitamīna, apmēram 4 reizes vairāk nekā ābolos. Cidonijās satur pektīnvielas, skābes un minerālvielas. Cidoniju augļi labi uzglabājas arī bez īpašas konservēšanas. Sēklām ir viegla mandeļu garša.

Agro šķirņu augļus ievāc septembrī, bet vēlākas līdz ziemas sākumam. Augļi glabājas līdz februārim, vēlams 0-1 C temperatūrā. Glabājot skābā garša mazinās, bet palielinās aromāts. Augļi satur A provitamīnu, B1 , B2, C (49-75mg/100g), E, PP vitamīnus, cukurus, organiskās skābes (ābolskābi, citronskābi), kāliju, kalciju, magniju, fosforu, nātriju, dzelzi, miecvielas, fruktozi. 100 g augļos ir 1.5-5 g pektīnvielas. Bioloģiski aktīvās vielas un vitamīnus cidonijas satur vairāk kā āboli un bumbieri. Enerģētiskā vērtība 100 g – 38 kkl.

Visu cidoniju šķirņu augļus izmanto pārtikā, īpaši saldenās. Augļi izrāda labvēlīgu iedarbību uz psihi, tie uzmundrina, uzlabo garastāvokli, mazina galvas sāpes, stiprina sirdi, aknas, kuņģi, pastiprina apetīti, novērš nepatīkamu mutes aromātu. Salden-skābie augļi palīdz sliktas dūšas, vemšanas, sirdsritma traucējumu, caurejas, gastroenterītu, kollītu, hepatīta gadījumos. Skābākie augļi labāk nostiprina kairināta kuņģa darbību. Cidonijas sula labi palīdz spēcīgas aizdusas, asiņošanas, asiņu atkrēpošanas, slāpju, elpošanas ceļu saslimšanu, paģiru gadījumos. Lietojot augļu mīksto daļu aizcietējas vēdera izeja, tāpēc lieto nelielās devās vai vārītā veidā. Sēklu ekstraktu izmanto kā pretklepus, tonizējošu, sirds darbības uzlabojošu līdzekli. Ārīgi izmanto dažādu ādas kairinājumu un apdegumu gadījumos. Ieteicams lietot, ja darbs saistīts ar radioaktivitāti. Pielieto arī sklerozes profilaksei un ārstēšanai. Cidonijas spēj saistīt un izvadīt no organisma radioaktīvos elementus. Lapu novārījums pazemina asinsspiedienu, nostiprina asinsvadu sieniņas, aizkavē bronhiālās astmas lēkmes. Agļos un lapās esošajām miecvielām piemīt antibakteriāla īpašība. Sulai piemīt vispārspēcinoša, urīndzenoša, savelkoša un antiseptiska īpašība. Sulu lieto mazasinības gadījumā. Senā Austrumu medīcīna vēsta, ka cidonijas lietoja lai apturētu iekšējo orgānu asiņošanas. Tibetas medicīna vēsta, ka cidonijas ir labākais līdzeklis ausu saslimšanu gadījumos.

PIELIETOJUMS

  • Sēklu uzlējums. Veselas sēklas, ūdens (5:100). Uzlējumam piemīt mīkstinoša iedarbība elpošanas ceļu saslimšanu gadījumos. Izmanto ādas apdegumu un plaisājošas ādas, acu iekaisumu kopšanai un dziedēšanai. Iekšķīgi lieto pa 1 ēdamk. 3-4 reizes dienā. Lieto bronhītu, asins atkrēpošanas, dzemdes asiņošanas gadījumos. Izmanto arī kakla skalošanai angīnas gadījumā.
  • Deserts. 550 g cidonijas, 25 g medus, Pildījums: 80 g mandeles, 50 g rozīnes, 5 g cukurs. Krēms. 40 g kondensēts piens, 50 g sviests. Cidonijas iztīra no sēklām un pilda ar saputotu sviestu un medu. Vāra ūdens peldē 35-40 min. Atdzesē un ievieto rozīnes un mandeles. Pārlej ar krēmu.
  • Deserts. 3 cidonijas, 3 ēdamk. rīsi, 1-2 ēdamk. cukurs, 0.5 gl. rozīnes, 3 ēdamk. sviests, 0.5 gl. valrieksti. Rīsus izvāra. Rozīnes aplej ar karstu ūdeni un nostādina 30 min. Piepilda cidoniju ar komponentiem un cep cepeškrāsnī. Pasniedz karstā veidā ar ievārījumu.
  • Gaļas ēdiens. 400 g gaļa, 400 g cidonijas, 1 sīpols, 2 ēdamk. sviests, sāls, pipari, pētersīļu un diļļu zaļumi. Gaļu apcep un sautē, pievieno cidonijas, apceptu sīpolu, piparus. Sautē līdz ir gatavs.
  • Cidoniju siers. 1 kg cidoniju beizenis, 300-400 g cukurs, 2-3 g citronskābe, nedaudz mandeles vai valrieksti vai lazdu rieksti, citrona vai apelsīna miziņa. Vāra līdz masa kļūst bieza, pievieno cukuru, vārīšanas beigās pievieno pārējos komponentus. Salej formā, kura ieziesta ar sviestu un atdzesē. Ietītu pergamentā glabā sausā, vēsā vietā.

Cidonijas ziemā var saglabāt arī svaigā veidā, turot cieši noslēgtā traukā. Augļa mīkstums nav sulīgs, bet gan stingrs un nedaudz pat saldeni sīvs. Ieteicams cidonijas kombinēt ar āboliem, ķirbjiem, burkāniem un brūklenēm. Konditorejā bieži izmanto cidoniju sulu, lai gatavotu želejveida konfektes un dažādas aromātiskās mērces, jo šo augļu mizas satur ēteriskās eļļas. Interesanti, ka cidonijas ir ne vien gardas, bet arī dziednieciskām īpašībām bagātas. Cidonija uzlabo apetīti, vielmaiņu un samazina holesterīna daudzumu asinīs. No cidoniju sēklām gatavo tējas uzlējumus, kas efektīvi palīdz, ja ir aizsmakums un klepus. Medicīnā cidoniju sulu lieto kompresēm, lai ārstētu grūti dzīstošas čūlas. Cidonijas augļi satur daudz organisko skābju (ābolu, citronu, vīna u.c.), šķiedrvielas, C vitamīnu, provitamīnu A, kā arī kāliju, dzelzi, kobaltu un citus mikroelementus. Tieši tāpēc cidoniju plaši lieto mazasinības gadījumos.

Cidonijas ar medu
Augļus notīra, izgriež serdes, sadala sīkās daiviņās un liek katliņā verdošā ūdeni. Vāra, kamēr tās mīkstas(ūdenim jābūt tik daudz, lai pilnībā nosegtu visas cidonijas). Tad cidonijas izkāš, 1,5 glāzes cidoniju uzlējuma liek traukā un pievieno medu (uz 500 g iztīrītu cidoniju ņem 1 kg medus), un pagatavo sīrupu. Gatavam sīrupam pievieno izkāstās cidoniju daļiņas un vāra uz lēnas uguns līdz tās kļūs caurspīdīgas.

Cidoniju sukādes
Cidonijas nomazgā, ja miza pārāk cieta, nomizo. Sagriež daiviņās, izņem serdes, pārkaisa ar pūdercukuru (uz 1 kg iztīrītu augļu ņem 250 g pūdercukura). Iegūto masu tur 20°C temperatūrā 16 stundas, tad nolej sulu. Iegūtajai masai pievieno 400 g ūdens. Masu vāra līdz cidonijas kļūst mīkstas.
Tad gatavo sīrupu – uz 1 kg iztīrītu augļu ņem 1 kg cukura un 800 g ūdens. Gatavo sīrupu pievieno masai un, periodiski maisot, nosmeļ putas. Kad ievārījums gatavs, to karstu lej rupjā sietā, lai notek sīrups. Iegūto cidoniju masu liek žāvēties 7-8 stundas 50 – 55°C temperatūrā. Šajā laikā cidonijas pārklājas ar sīkiem cukura kristāliem. Sīrupu var pildīt pudelēs un uzglabāt, lai vēlāk lietotu kā dzērienu, atšķaidot ar ūdeni.

Cidoniju – ķirbju ievārījums

Ņem nomazgātas, iztīrītas un nomizotas cidonijas, liek katlā ar ūdeni. Ķirbi sagriež nelielos gabaliņos un pievieno kopā ar cukuru. Sastāvdaļu attiecība ir 1 kg iztīrītu cidoniju, 1 kg cukura, 3 kg ķirbja. Kopējo masu vāra uz lēnas uguns apmēram 50 minūtes.

Cidoniju – ābolu biezenis
Ābolus un cidonijas nomizo, iztīra no serdēm, liek katru savā katliņā, aplej ar nelielu ūdens daudzumu un vāra līdz kļūst mīksti. Iegūto masu izberž caur sietu, liek uz uguns un uzvāra.
Ņem 600 g iegūtā cidoniju biezeņa, tam pievieno 400 g ābolu biezeņa, visu samaisa, katlam uzliek vāku un vāra 5-7 minūtes. Pēc tam uzber 70 – 900 g cukura (atkarībā no cidoniju skābuma) un uzvāra līdz gatavībai. Iegūtajai masai jābūt krēmveidīgai.

Cidoniju salāti

Ņem nomazgātas, nomizotas un iztīrītas cidonijas un sarīvē. Tieši tikpat lielu daudzumu (gramos) pierīvē klāt svaigus burkānus un ābolus. Iegūto masu sajauc ar olīveļļu pēc garšas un pievieno sāli. Atstāj uz 20 minūtēm iestāvēties. Šādi salāti lieliski papildina zivju ēdienus.

Cidoniju sēklu uzlējums pret klepu
Cidoniju sēklas žāvē temperatūrā, kas nepārsniedz 50°C. Gatavas lietošanai tās ir tad, kad pārklājas ar baltu plēvīti.
Lai iegūtu uzlējumu, ņem 1 tējkaroti izžāvētu cidoniju sēklu, aplej ar glāzi tikko vārīta ūdens un trauku periodiski sakrata. Atdzesētu dzērienu izdzer dienas laikā, sadalot to 3 daļās – no rīta, pusdienlaikā un vakarā. Uzlējums jāizlieto  tās pašas dienas laikā, kad tas pagatavots.

______________________________

Savulaik cidoniju koku un krūmu ziedēšana bija tik gaidīts un saviļņojošs notikums, kā tagad tas ir ar ķiršu jeb sakuras koku ziedēšanu Japānā. Patiesībā nedaudz nepelnīti esam atstājuši novārtā cidoniju ziedēšanu, taču, iespējams, pie tā vainojama mistērija par to, kas ir cidonija, un kas galu galā ir henomele un aiva?

Cidonija, aiva vai henomele?
 
Kā izrādās, senāk cidoniju uzskatīja par vienu no ābeles paveidiem, jo ziedi ir visai līdzīgi ābeļu ziediem, taču šobrīd cidonija ir pilnīgs koks vai krūms pats par sevi, kam nelīdzinās neviens cits augs. Attiecībā uz cidonijām, ne viens vien ir apmaldījies īstajos terminos par to, kas gan ir cidonija un kas ir aiva un henomele. Kā izrādās, krūmus ar mazajiem augļiem, kas pie mums sastopami itin bieži, ir henomele (Chaenomeles) jeb krūmcidonija, taču aiva ir īstā cidonija ar krietni lielākiem augļiem, nekā esam pieraduši redzēt savos platuma grādos.
  Tautā krūmcidonijas visbiežāk saucam vienkārši par cidonijām, taču patiesībā cidonijas (Cydonia oblonga) ir pavisam cits augs, kura zinātniskais nosaukums cēlies no Kipras pilsētas Cidonas vārda. Cidoniju dzimtene ir Persija, no kurienes tās vairāk nekā četru gadu tūkstošu laikā izplatījušās visā Eiropā.
  Mūsdienās cidoniju klāsts attīstījies tik tālu, ka pieejamas jau aptuveni 400 šķirnes, un tām visām ziedēšanas laiks ir pavasara otrā puse.

Latvijā sastopamās cidonijas
 
Latvijas klimatiskajos apstākļos savu krāšņumu pavasara ziedēšanas laikā un rudens ražas laikā piedāvā krūmcidonijas jeb henomeles (Chaenomeles japonica). Krūmcidonijas ir dažāda augstuma, vasarzaļi krūmi ar ļoti krāšņiem ziediem, kas savu košumu atrāda jau tagad un turpinās to darīt arī jūnijā. Tās ļoti labi aug grupās, tāpēc krūmus var izmantot dzīvžoga veidošanai, taču tikpat labi tos var audzēt arī akmeņdārzos un pie mājas. Šiem krūmiem patīk uzturēties saulainās un atklātās vietās, kur ir vidēji skāba augsne, kas var būt smags smilšmāls vai mālsmilts. Šim augam nepateicīga augsne ir blīvs un necaurlaidīgs māls. Vislabāk krūmcidonijas stādīt agrā pavasarī, bet, ja tas ir nokavēts, tad to labāk darīt rudenī.

Cidoniju izmantojums
 
Pasaulē nav radies tik veselīgs ieradums, svaigu cidoniju augļu ēšanā, jo tās mēdz būt tik skābas un savelkošas, ka nerodas vēlme tās vēl baudīt. Tieši tāpēc cilvēki izdomājuši lērums alternatīvu, kā šo C vitamīnu avotu izmantot savā labā. Lai arī pašus cidoniju augļus var baudīt vēlā vasarā un rudens pusē, der atcerēties to izmantojumu sīrupu, džemu, kompotu, marmelādes, ievārījumu, sukāžu un citu kārumu gatavošanā.

Interesanti!

  • Starp henomeli un cidoniju pastāv attāla radniecība, bet tie ir pilnīgi dažādi augļi gan pēc izmēra, gan garšas un citiem parametriem.
  • Senos laikos cidonijas augļus ēda kāzu dienā, lai jaunlaulātajiem būtu tikpat skaista kopdzīve, kā auga ziedēšana un aromāts.
  • Savulaik cidoniju augļus pat novietoja drēbju skapī vai to uzglabāšanas plauktos, lai apģērbs iegūtu patīkamu aromātu.
  • Cidonijas satur aptuveni četras reizes vairāk C vitamīna, nekā āboli.

Aiva jeb īstās cidonija - cydonia oblonga L., amygdalus persica L.

Gaiši dzeltenās un viegli zaļās krāsas auglis, kas vizuāli var līdzināties bumbieram vai ābolam (pastāv vairāki tā veidi), no ārpuses ir pārklāts ar tādām kā pūciņām, kas pazūd, tam nogatavojoties. Izmēra ziņā tas ir paliels (viens auglis vidēji ir 7 – 12 cm garš un 6 – 9 cm plats, sver apmēram 400 – 500 gr), ciets un svaigā veidā nav garšīgs, jo ir skābens un sīvs. Tā vidū atrodas neskaitāmas, savstarpēji savienotas sēkliņas.

Itāļu valodā šis auglis saucas „mela cotogne” (itāļu val.: mela, latviešu val.: ābols), savukārt, angļu valodā „quince”. Tas pieder rožu dzimtas (Rosaceae; tāpat kā āboli un bumbieri), cidoniju ģints augiem (lat.: cydonia oblonga, amygdalus persica). Pagātnē tas ir bijis Venēras (mīlestības un auglības) simbols, tāpēc ticis dāvināts jaunlaulātajiem.

Cik saprotu, tad latviešu valodā šos augļus pareizi būtu saukt par „īstajām cidonijām” jeb aivām, taču pieminēšanas vērts ir fakts, ka Latvijā par cidonijām ir pierasts saukt augļus, kurus pareizi būtu saukt par henomelēm (lat.: chaenomele; krūmcidonijām jeb Japānas henomelēm).

Par šo augļu izcelsmes reģionu tiek uzskatīta DR Āzijas teritorija (Kaspijas jūras, Persijas, Turcijas un Irānas teritorija), kur tas ir bijis pazīstams jau pirms vairāk kā 4000 gadiem. Ticis izmantots uzturā arī grieķu un romiešu laikos (svaigā veidā, apziestu ar medu vai no tiem radīja sidram līdzīgu dzērienu, kas simbolizēja mīlestību un auglību).

Šie koki tiek audzēti galvenokārt dēļ to augļiem. To augstums nepārsniedz 4 – 6 metrus. To ziedēšanas laiks ir pavasarī (ziedi ir balti rozā krāsā), savukārt, ražas novākšanas periods – rudenī (Septembrī – Oktobrī).

Tieši rudenī, ienākoties jaunajai ražai, seko ļoti intensīva darba periods, jo augļi tiek pārstrādāti daudzos un dažādos veidos, lai tos būtu iespējams uzglabāt un izmantot uzturā pēc iespējas ilgāku laiku, piem., no augļiem tiek gatavojas želejas, marmelādes, ievārījumi, kompoti, u.c.

  • Interesanti, ka ilgstošas vārīšanas rezultātā mainās ne tikai augļa garša, kļūstot arvien saldākai un līdzinoties medum, bet arī krāsa, kļūstot arvien sarkanīgākai!!!
  • Lieto uzturā – svaigā veidā dažādos sautējumos vai cepešos, vai arī pagatavotā veidā (marmelādes, ievārījumi, dzērieni, u.c.). Lieliski papildina gaļas ēdienus un sader ar sieriem;
  • pārtikas nozarē – no augļa sēklām iegūtais pektīns tiek izmantots dažādu pārtikas konservu pagatavošanā, jo darbojas kā iebiezinātājs;
  • kosmetoloģijā un farmācijā – sejas krēmu un smaržu pagatavošanā, u.c.;
  • tekstilrūpniecībā.
  • 100 gr produkta satur tikai 30 Kcal, 6.3 g ogļhidrātu un 3.4 g olbaltumvielas un taukvielas;
  • augsts vitamīnu, īpaši A, B, C, PP, un minerālvielu saturs (kālijs, fostors, kalcijs, sērs, magnijs);
  • satur ļoti maz cukura (galv.fruktozi) un daudz šķiedrvielu;
  • labvēlīgi iedarbojas uz kuņģa – zarnu traktu, tonizējot, savelkot, līdzsvarojot bakteriālo vidi un mazinot iekaisuma procesus, aizsargājot kuņģa gļotaino apvalku (augsts tanīnu saturs), veicinot vielmaiņu (organiskās skābes). Savukārt, vārīti augļi iedarbojas atslābinoši un vēdera izeju veicinoši (šķiedrvielas, pektīni);
  • labvēlīgi iedarbojas augšējo elpošanas ceļu iekaisuma, klepus un plaušu saslimšanu gadījumā;
  • labvēlīgi iedarbojas uz ādu, to mitrinot un izlīdzinot (mazinot krunkas).

________________________


Info avots: 20. oktobris 2014/Baiba Vahere

Zemnieku saimniecībā "Jaun-Ieviņas" nepilnus 1,5 hektārus no kopējās apsaimniekojamās platības aizņem cidonijas. Ņemot vērā ļaužu lielo interesi par ziemeļu citroniem un no tiem pagatavotajiem, vitamīniem bagātajiem produktiem, iespējams, kādreiz cidoniju krūmu būs vairāk. Pagaidām saimnieki tikai eksperimentē, kā ar minimāliem līdzekļiem iegūt maksimālo labumu no pašreizējā stādījuma.

Labākais skolotājs – pašu pieredze

Būtiskākās atziņas par cidoniju audzēšanu "Jaun-Ieviņu" saimnieki Ineta un Uldis Rudzīši guvuši, mācoties no pašu pieredzes. Viņi atzīst, ka ziemeļu citroni ir pieticīga, samērā viegli kopjama un mūsu klimatiskajiem apstākļiem ideāli piemērota kultūra. Pirmajos saimniekošanas gados gan centušies katru krūmiņu cītīgi aprušināt, taču laika gaitā sapratuši, ka tik lielās platībās nav jēgas ravēt. Sākumā rindstarpas izpļāvuši ar izkapti, bet, kad iegādājušies piena šķirnes govis un vēlāk savvaļas zirgus, ar prieku izmantojuši dzīvos pļāvējus. Tie gan mazliet palauzījuši krūmus, bet cidonijas no tā nav cietušas, gluži pretēji – sakuplojušas vēl vairāk. Šī pieredze saimniekos tikai nostiprinājusi pārliecību, ka ziemeļu citroni var labi augt un dāvāt bagātu ražu, arī augot zālienā. Pašlaik zāli izpļauj ar trimmeri vai mazo dārza traktoru, līdz ar to krūmi aug kā zaļā mulčā.

Cidonijām ir ļoti spēcīga sakņu sistēma, tāpēc nav nepieciešama īpaša mēslošana. "Stādījumi ir divdesmit gadu veci, līdz ar to krūmiem izveidojušās četrus piecus metrus dziļas barojošās saknes," stāsta Uldis Rudzītis. Tiesa, kad "Jaun-Ieviņu" cidoniju lauku pāris gadu aprūpējusi vistu saime un krūmi bijuši gan kārtīgi aprušināti, gan samēsloti, raža ievērojami palielinājusies. "Jaun-Ieviņas" ir bioloģiskā saimniecība, tāpēc saimnieki nezāles ar pesticīdiem neapkaro.

Rudenī un ziemā

Ilgajos saimniekošanas gados sapratuši, ka rudenī labāk ļaut cidoniju krūmiem ieaugt nezālēs, citādi tie bargākās ziemās, kad gaisa temperatūra nokrīt zem -20°C, apsalst. Savukārt tiem, kuru dārzos cidonijas stādītas vairāk kā košumkrūmi, bargākā salā jādomā par krūmu piesegšanu. Minētā iemesla dēļ rudenī no cidoniju krūmiem nav vēlams iztīrīt arī visas nobirušās koku lapas. Piesegšanai vislabāk izmantot egļu skujas. Tās nenāks par ļaunu, domājot arī par garaušu un stirnu ciemošanos augļu dārzā. "Mēs kā lielaudzētāji par to neraizējamies, meža iemītniekus uztveram kā palīgus krūmu apgriešanā, "smejas Uldis. "Apgrauztajām cidonijām drīz vien sāk augt jauni zari. Tiesa, pirmajos gados tie neražos."

Visdāsnākais ienesums parasti ir trešā gada dzinumiem. Lai krūmi bagātīgi ražotu, regulāri jāizgriež vecie un sausie zari, kā arī dzinumi, kas traucē saulei piekļūt augļiem. Ja ziemā apsaluši krūmu gali, nogriež arī tos, jo sala skartie zari tāpat vairs neaugs.

"Jaun-Ieviņu" dārzā pagaidām vēl nav jaunāko, Latvijā selekcionēto cidoniju šķirņu. Stādi savulaik iepirkti SIA "Ziemeļu citrons", tie izaudzēti, atlasot labākās skaistāko un ražīgāko krūmcidoniju augļu sēklas. Jaunākajām šķirnēm augļi nogatavojas vienmērīgi, turklāt ir līdzīga izmēra (tas būtiski sukāžu gatavošanā), bet Rudzīšu dārzā tādu nav. Taču saimnieki iemanījušies cidonijas izmantot daudzveidīgi, tāpēc pagaidām ir apmierināti ar pašreizējo ražu, kas ir aptuveni divas tonnas augļu no 1,3 hektāriem jeb spainis no diviem trim krūmiem.

Uldis pirms salnām parasti nolasa arī visus zaļos augļus, lai neiet bojā vitamīni, un līdz pārstrādei pagaida, kamēr cidonijas nogatavojas.

Izaudzētie krūmi ir bez ērkšķiem, taču apsalstot stādījumi reizēm mēdz atcerēties savus kalnu ciltsbrāļus un atkal izdzen pa ērkšķim.

Stādīšana

Cidonijas vislabāk stādīt pavasarī, bet rudens gadatirgos nopirktos stādiņus līdz pavasarim var pierakt. Pretējā gadījumā tie ziemā zem biezas sniega segas var stipri noliekties, un tas vēlāk apgrūtinās zāliena izpļaušanu ap krūmiem.

Lielākus stādījumus ērtāk aprūpēt vagās, taču cidonijas var būt arī brīnumjauki košumkrūmi. Tad tos kārto nelielās grupās vai stāda kā košus akcentus akmeņdārzos. Pavasarī krūmi ilgi priecē ar košiem ziediem, bet rudens periodā – ar ne mazāk dekoratīviem augļiem.

Stādīšanai piemērotākas ir saulainas vietas, taču augļi nogatavojas arī ēnainākās vietās, vienīgi mazliet vēlāk tāpat kā cidonijas apakšējos zaros. Tiesa, saulē nogatavojušies augļi ir lielāki, skaistāki un vitamīniem bagātāki.

Augsnes ziņā cidonijas nav īpaši izvēlīgas. Labāk jūtas mālainā zemē, bet dziļā sakņu sistēma nodrošina iespēju sagādāt nepieciešamo barību arī neiekoptā augsnē. Šiem kalnu krūmiem nepatīk vienīgi pārlieku liels mitrums. Arī "Jaun-Ieviņās" ieplakā iestādītās cidonijas parasti pirmās cieš no sala.

  • Uzglabāšana un pārstrāde Cidoniju augļi vēsā telpā, 0...+1°C temperatūrā, vismaz trīs četrus mēnešus labi uzglabājas arī bez konservēšanas. Laika gaitā to skābā garša mazinās un augļi kļūst aizvien aromātiskāki. Ja ir bagāta raža, ilgstošai glabāšanai vēlams iegādāties speciāli šim nolūkam domātas kameras. "Jaun-Ieviņu" saimnieki ļaudīm, kuriem tādu nav, iesaka cidonijas pāris mēnešu laikā pārstrādāt, pretējā gadījumā ievērojami samazinās augļu uzturvērtība. Saimniecībā novāktos augļus līdz pārstrādei uzglabā šķūnī, aukstākajās naktīs kastes piesedzot ar plēvi.
    Visvairāk vērtīgo vitamīnu saglabājas, cidonijas sagriežot daiviņās un iecukurojot (attiecībā 1 : 1). Burciņas, kas sagatavotas bez pasterizēšanas un novietotas pagrabā vai ledusskapī, uzglabāsies vairākus gadus. Jūtot, ka drīz būs klāt kāds no vīrusiem, Uldis gatavo pats savu Coldrex – uzvāra kādu no iemīļotajām zāļu tējām, atdzesē līdz +60 °C (augstākā temperatūrā strauji noārdās augļos esošie vitamīni), pievieno sacukurotas cidoniju šķēlītes, upeņu sulu, un veselīgs dzēriens gatavs.
  • Universālā sula Pirmajos saimniekošanas gados "Jaun-Ieviņu" galvenais cidoniju produkts bija sula. Arī tagad šādi pārstrādā trešdaļu saimniecībā izaugušo ziemeļu citronu. Ogas vispirms samaļ. Šim nolūkam Uldis izmanto pašgatavotu ierīci no nerūsējošā tērauda. Svarīgi, lai augļi spiežot vai maļot nesaskartos ar rūsējošu metālu, kas noēd vērtīgos vitamīnus. Sasmalcinātās ogas saber maisiņā un liek mehāniskajā spiedē. Izspiesto augļu un sēklu atlikumi ir vislielākais kārums un vienlaikus vērtīgs vitamīnu komplekss vistām. "Jaun-Ieviņu" saimnieki novērojuši, ka tas labi garšo arī zirgiem, govīm un citiem mājlopiem.
    Ja sula nav jātransportē, to bez karsēšanas pagrabā vai ledusskapī var uzglabāt divus trīs gadus. Savukārt, ja vērtīgo, vitamīniem bagāto dzērienu vēlaties uzdāvināt draugiem, kas dzīvo otrā Latvijas malā vai ārzemēs, to labāk karsēt. Novērots, ka pēc transportēšanas nepasterizētas sulas uzglabāšanas laiks ievērojami sarūk. Lai karsējot nesamazinātos uzturvērtība, sulu vajag ātri uzsildīt, nepārsniedzot +60°C temperatūru. Lieliski iespējams uzglabāt arī sasaldētu sulu.
    Kulinārijā cidoniju sulu var izmantot etiķa vietā – ēdiens ir daudz aromātiskāks un veselīgāks. Receptēs, kurās ieteikta citronu sula, to var droši aizstāt ar cidoniju sulu.
    Tā ir arī lielisks atkaļķošanas līdzeklis. Ielej nedaudz šķidruma tējkannā, uzvāra, un kaļķis putodams nonāk nost.
  • Marmelāde "Jaun-Ieviņu" saimnieki no cidoniju sulas gatavo arī brīnumgardas marmelādes. Šim nolūkam izmanto speciālu pektīncukuru, jo masa ātrāk saželē. Sulas un cukura proporcija – 1 : 1. Šķidrumu, nepārtraukti maisot, silda uz lēnas uguns aptuveni 15–20 minūtes, tad biezo masu lej uz pannas, kas pārklāta ar cepampapīru. Pēc pāris stundām želeju sagriež nelielos gabaliņos, apgriež otrādi, lai konfektes apžūst arī no otras puses. Gatavos našķus pēc kāda laika pārkaisa ar pūdercukuru un kārto saldumu traukā. Marmelādes nav pārlieku saldas un lipīgas, bet ir maigi saldskābas.

Reģistrētajiem
Epasts:
Parole:
 Reģistrēties