latvijaspirts.lv |
Īstā cidonija - Cydonia oblonga Mill., Cydonia vulgaris, Pers, Chaenomeles L.
Parastā cidonija jeb aiva (Cydonia oblonga) ir neliels rožu dzimtas koks, kas tiek kultivēts tā augļu un ziedu dēļ. Tā ir vienīgā suga cidoniju (Cydonia) ģintī, kas ietilpst ābeļu apakšdzimtā. Tā stumbrs ir līks, un spēj izaug pat 6 metru garš. Ziedi ir balti vai bāli rozā ar piecām ziedlapām. Bumbierveidīgie zeltainie augļi ir āboli. Neapstrādātas parastās cidonijas ir cietas un ne sevišķi garšīgas, tāpēc biežāk tās īpaši pagatavo vai izmanto ēdienu sastāvā. Parastā cidonija tiek kultivēta vairāk nekā 4000 gadus, un par tās izcelsmes vietu uzskata Dienvidaustrumāziju un Kaukāzu.
Cidonijas auga forma sastopama kā koks un krūms. Senatnē uzskatīja cidoniju par vienu no ābeles paveidiem. Vēsturnieki pieļauj, ka tieši cidonijas auglis bija tas ko Paris pasniedza mīlas dievietei -Strīdus ābols. Par cidonijas dzimteni uzskata Persiju. Senajā Grieķijā cidonija bija lielā cieņā, Solona likums paredzēja augļus obligāti lietot kāzu dienā, lai jaunlaulātajiem kopdzīve būtu tikpat jauka, kā cidonijas aromāts. Ieliek arī ledusskapī lai atsvaidzinātu gaisu. Senatnē augļus novietoja drēbju glabāšanas vietās, lai apģērbs gūtu patīkamu aromātu. Zinātniskais nosaukums cēlies no senās Kipras pilsētas Cidon vārda. Mūsdienās ir kultivētas aptuveni 400 cidoniju šķirnes. Ziedi līdzīgi ābeļu ziediem. Zied pavasara otrajā pusē. Augļi bumbierveida. Savvaļā sastopamas Aizkaukāzā, Irānā, Afganistānā, Armēnijā. Cidoniju augļos ir daudz C vitamīna, apmēram 4 reizes vairāk nekā ābolos. Cidonijās satur pektīnvielas, skābes un minerālvielas. Cidoniju augļi labi uzglabājas arī bez īpašas konservēšanas. Sēklām ir viegla mandeļu garša. Agro šķirņu augļus ievāc septembrī, bet vēlākas līdz ziemas sākumam. Augļi glabājas līdz februārim, vēlams 0-1 C temperatūrā. Glabājot skābā garša mazinās, bet palielinās aromāts. Augļi satur A provitamīnu, B1 , B2, C (49-75mg/100g), E, PP vitamīnus, cukurus, organiskās skābes (ābolskābi, citronskābi), kāliju, kalciju, magniju, fosforu, nātriju, dzelzi, miecvielas, fruktozi. 100 g augļos ir 1.5-5 g pektīnvielas. Bioloģiski aktīvās vielas un vitamīnus cidonijas satur vairāk kā āboli un bumbieri. Enerģētiskā vērtība 100 g 38 kkl. Visu cidoniju šķirņu augļus izmanto pārtikā, īpaši saldenās. Augļi izrāda labvēlīgu iedarbību uz psihi, tie uzmundrina, uzlabo garastāvokli, mazina galvas sāpes, stiprina sirdi, aknas, kuņģi, pastiprina apetīti, novērš nepatīkamu mutes aromātu. Salden-skābie augļi palīdz sliktas dūšas, vemšanas, sirdsritma traucējumu, caurejas, gastroenterītu, kollītu, hepatīta gadījumos. Skābākie augļi labāk nostiprina kairināta kuņģa darbību. Cidonijas sula labi palīdz spēcīgas aizdusas, asiņošanas, asiņu atkrēpošanas, slāpju, elpošanas ceļu saslimšanu, paģiru gadījumos. Lietojot augļu mīksto daļu aizcietējas vēdera izeja, tāpēc lieto nelielās devās vai vārītā veidā. Sēklu ekstraktu izmanto kā pretklepus, tonizējošu, sirds darbības uzlabojošu līdzekli. Ārīgi izmanto dažādu ādas kairinājumu un apdegumu gadījumos. Ieteicams lietot, ja darbs saistīts ar radioaktivitāti. Pielieto arī sklerozes profilaksei un ārstēšanai. Cidonijas spēj saistīt un izvadīt no organisma radioaktīvos elementus. Lapu novārījums pazemina asinsspiedienu, nostiprina asinsvadu sieniņas, aizkavē bronhiālās astmas lēkmes. Agļos un lapās esošajām miecvielām piemīt antibakteriāla īpašība. Sulai piemīt vispārspēcinoša, urīndzenoša, savelkoša un antiseptiska īpašība. Sulu lieto mazasinības gadījumā. Senā Austrumu medīcīna vēsta, ka cidonijas lietoja lai apturētu iekšējo orgānu asiņošanas. Tibetas medicīna vēsta, ka cidonijas ir labākais līdzeklis ausu saslimšanu gadījumos. PIELIETOJUMS
Cidonijas ziemā var saglabāt arī svaigā veidā, turot cieši noslēgtā traukā. Augļa mīkstums nav sulīgs, bet gan stingrs un nedaudz pat saldeni sīvs. Ieteicams cidonijas kombinēt ar āboliem, ķirbjiem, burkāniem un brūklenēm. Konditorejā bieži izmanto cidoniju sulu, lai gatavotu želejveida konfektes un dažādas aromātiskās mērces, jo šo augļu mizas satur ēteriskās eļļas. Interesanti, ka cidonijas ir ne vien gardas, bet arī dziednieciskām īpašībām bagātas. Cidonija uzlabo apetīti, vielmaiņu un samazina holesterīna daudzumu asinīs. No cidoniju sēklām gatavo tējas uzlējumus, kas efektīvi palīdz, ja ir aizsmakums un klepus. Medicīnā cidoniju sulu lieto kompresēm, lai ārstētu grūti dzīstošas čūlas. Cidonijas augļi satur daudz organisko skābju (ābolu, citronu, vīna u.c.), šķiedrvielas, C vitamīnu, provitamīnu A, kā arī kāliju, dzelzi, kobaltu un citus mikroelementus. Tieši tāpēc cidoniju plaši lieto mazasinības gadījumos. ______________________________ Savulaik cidoniju koku un krūmu ziedēšana bija tik gaidīts un saviļņojošs notikums, kā tagad tas ir ar ķiršu jeb sakuras koku ziedēšanu Japānā. Patiesībā nedaudz nepelnīti esam atstājuši novārtā cidoniju ziedēšanu, taču, iespējams, pie tā vainojama mistērija par to, kas ir cidonija, un kas galu galā ir henomele un aiva? Cidonija, aiva vai henomele? Latvijā sastopamās cidonijas Cidoniju izmantojums Interesanti!
Aiva jeb īstās cidonija - cydonia oblonga L., amygdalus persica L. Gaiši dzeltenās un viegli zaļās krāsas auglis, kas vizuāli var līdzināties bumbieram vai ābolam (pastāv vairāki tā veidi), no ārpuses ir pārklāts ar tādām kā pūciņām, kas pazūd, tam nogatavojoties. Izmēra ziņā tas ir paliels (viens auglis vidēji ir 7 12 cm garš un 6 9 cm plats, sver apmēram 400 500 gr), ciets un svaigā veidā nav garšīgs, jo ir skābens un sīvs. Tā vidū atrodas neskaitāmas, savstarpēji savienotas sēkliņas. Itāļu valodā šis auglis saucas mela cotogne (itāļu val.: mela, latviešu val.: ābols), savukārt, angļu valodā quince. Tas pieder rožu dzimtas (Rosaceae; tāpat kā āboli un bumbieri), cidoniju ģints augiem (lat.: cydonia oblonga, amygdalus persica). Pagātnē tas ir bijis Venēras (mīlestības un auglības) simbols, tāpēc ticis dāvināts jaunlaulātajiem. Cik saprotu, tad latviešu valodā šos augļus pareizi būtu saukt par īstajām cidonijām jeb aivām, taču pieminēšanas vērts ir fakts, ka Latvijā par cidonijām ir pierasts saukt augļus, kurus pareizi būtu saukt par henomelēm (lat.: chaenomele; krūmcidonijām jeb Japānas henomelēm). Par šo augļu izcelsmes reģionu tiek uzskatīta DR Āzijas teritorija (Kaspijas jūras, Persijas, Turcijas un Irānas teritorija), kur tas ir bijis pazīstams jau pirms vairāk kā 4000 gadiem. Ticis izmantots uzturā arī grieķu un romiešu laikos (svaigā veidā, apziestu ar medu vai no tiem radīja sidram līdzīgu dzērienu, kas simbolizēja mīlestību un auglību). Šie koki tiek audzēti galvenokārt dēļ to augļiem. To augstums nepārsniedz 4 6 metrus. To ziedēšanas laiks ir pavasarī (ziedi ir balti rozā krāsā), savukārt, ražas novākšanas periods rudenī (Septembrī Oktobrī). Tieši rudenī, ienākoties jaunajai ražai, seko ļoti intensīva darba periods, jo augļi tiek pārstrādāti daudzos un dažādos veidos, lai tos būtu iespējams uzglabāt un izmantot uzturā pēc iespējas ilgāku laiku, piem., no augļiem tiek gatavojas želejas, marmelādes, ievārījumi, kompoti, u.c.
________________________
Zemnieku saimniecībā "Jaun-Ieviņas" nepilnus 1,5 hektārus no kopējās apsaimniekojamās platības aizņem cidonijas. Ņemot vērā ļaužu lielo interesi par ziemeļu citroniem un no tiem pagatavotajiem, vitamīniem bagātajiem produktiem, iespējams, kādreiz cidoniju krūmu būs vairāk. Pagaidām saimnieki tikai eksperimentē, kā ar minimāliem līdzekļiem iegūt maksimālo labumu no pašreizējā stādījuma. Labākais skolotājs pašu pieredze Būtiskākās atziņas par cidoniju audzēšanu "Jaun-Ieviņu" saimnieki Ineta un Uldis Rudzīši guvuši, mācoties no pašu pieredzes. Viņi atzīst, ka ziemeļu citroni ir pieticīga, samērā viegli kopjama un mūsu klimatiskajiem apstākļiem ideāli piemērota kultūra. Pirmajos saimniekošanas gados gan centušies katru krūmiņu cītīgi aprušināt, taču laika gaitā sapratuši, ka tik lielās platībās nav jēgas ravēt. Sākumā rindstarpas izpļāvuši ar izkapti, bet, kad iegādājušies piena šķirnes govis un vēlāk savvaļas zirgus, ar prieku izmantojuši dzīvos pļāvējus. Tie gan mazliet palauzījuši krūmus, bet cidonijas no tā nav cietušas, gluži pretēji sakuplojušas vēl vairāk. Šī pieredze saimniekos tikai nostiprinājusi pārliecību, ka ziemeļu citroni var labi augt un dāvāt bagātu ražu, arī augot zālienā. Pašlaik zāli izpļauj ar trimmeri vai mazo dārza traktoru, līdz ar to krūmi aug kā zaļā mulčā. Cidonijām ir ļoti spēcīga sakņu sistēma, tāpēc nav nepieciešama īpaša mēslošana. "Stādījumi ir divdesmit gadu veci, līdz ar to krūmiem izveidojušās četrus piecus metrus dziļas barojošās saknes," stāsta Uldis Rudzītis. Tiesa, kad "Jaun-Ieviņu" cidoniju lauku pāris gadu aprūpējusi vistu saime un krūmi bijuši gan kārtīgi aprušināti, gan samēsloti, raža ievērojami palielinājusies. "Jaun-Ieviņas" ir bioloģiskā saimniecība, tāpēc saimnieki nezāles ar pesticīdiem neapkaro. Rudenī un ziemā Ilgajos saimniekošanas gados sapratuši, ka rudenī labāk ļaut cidoniju krūmiem ieaugt nezālēs, citādi tie bargākās ziemās, kad gaisa temperatūra nokrīt zem -20°C, apsalst. Savukārt tiem, kuru dārzos cidonijas stādītas vairāk kā košumkrūmi, bargākā salā jādomā par krūmu piesegšanu. Minētā iemesla dēļ rudenī no cidoniju krūmiem nav vēlams iztīrīt arī visas nobirušās koku lapas. Piesegšanai vislabāk izmantot egļu skujas. Tās nenāks par ļaunu, domājot arī par garaušu un stirnu ciemošanos augļu dārzā. "Mēs kā lielaudzētāji par to neraizējamies, meža iemītniekus uztveram kā palīgus krūmu apgriešanā, "smejas Uldis. "Apgrauztajām cidonijām drīz vien sāk augt jauni zari. Tiesa, pirmajos gados tie neražos." Visdāsnākais ienesums parasti ir trešā gada dzinumiem. Lai krūmi bagātīgi ražotu, regulāri jāizgriež vecie un sausie zari, kā arī dzinumi, kas traucē saulei piekļūt augļiem. Ja ziemā apsaluši krūmu gali, nogriež arī tos, jo sala skartie zari tāpat vairs neaugs. "Jaun-Ieviņu" dārzā pagaidām vēl nav jaunāko, Latvijā selekcionēto cidoniju šķirņu. Stādi savulaik iepirkti SIA "Ziemeļu citrons", tie izaudzēti, atlasot labākās skaistāko un ražīgāko krūmcidoniju augļu sēklas. Jaunākajām šķirnēm augļi nogatavojas vienmērīgi, turklāt ir līdzīga izmēra (tas būtiski sukāžu gatavošanā), bet Rudzīšu dārzā tādu nav. Taču saimnieki iemanījušies cidonijas izmantot daudzveidīgi, tāpēc pagaidām ir apmierināti ar pašreizējo ražu, kas ir aptuveni divas tonnas augļu no 1,3 hektāriem jeb spainis no diviem trim krūmiem. Uldis pirms salnām parasti nolasa arī visus zaļos augļus, lai neiet bojā vitamīni, un līdz pārstrādei pagaida, kamēr cidonijas nogatavojas. Izaudzētie krūmi ir bez ērkšķiem, taču apsalstot stādījumi reizēm mēdz atcerēties savus kalnu ciltsbrāļus un atkal izdzen pa ērkšķim. Stādīšana Cidonijas vislabāk stādīt pavasarī, bet rudens gadatirgos nopirktos stādiņus līdz pavasarim var pierakt. Pretējā gadījumā tie ziemā zem biezas sniega segas var stipri noliekties, un tas vēlāk apgrūtinās zāliena izpļaušanu ap krūmiem. Lielākus stādījumus ērtāk aprūpēt vagās, taču cidonijas var būt arī brīnumjauki košumkrūmi. Tad tos kārto nelielās grupās vai stāda kā košus akcentus akmeņdārzos. Pavasarī krūmi ilgi priecē ar košiem ziediem, bet rudens periodā ar ne mazāk dekoratīviem augļiem. Stādīšanai piemērotākas ir saulainas vietas, taču augļi nogatavojas arī ēnainākās vietās, vienīgi mazliet vēlāk tāpat kā cidonijas apakšējos zaros. Tiesa, saulē nogatavojušies augļi ir lielāki, skaistāki un vitamīniem bagātāki. Augsnes ziņā cidonijas nav īpaši izvēlīgas. Labāk jūtas mālainā zemē, bet dziļā sakņu sistēma nodrošina iespēju sagādāt nepieciešamo barību arī neiekoptā augsnē. Šiem kalnu krūmiem nepatīk vienīgi pārlieku liels mitrums. Arī "Jaun-Ieviņās" ieplakā iestādītās cidonijas parasti pirmās cieš no sala.
|
|
Pārpublicējot un citējot materiālus, atsauce uz portālu obligāta. |
||