latvijaspirts.lv
      
2024. gada 28. marts
JAUNUMI
NOTIKUMI
SAUNA IN LATVIA Latvian traditional bathhouse
БАНИ ЛAТВИИ традиции, народные ритуалы
DVD Latviešu tradicionāla pirts Latvian traditional bath
Grāmata PIRTNIEKU STĀSTI
LATVIJAS PIRTS DIENA
BIEDRĪBA LATVIJAS PIRTS
VISS PAR PIRTS DZIVI
Pirts veidi
Pirts tradīcijas
Pirts padomi
Pirtsslotiņas
Pirts akmeņi
Pirts celtniecība
Aromaterapija
Ārstniecības augi
> Ārstniecības augi A 1-10
> Ārstniecības augi A11-21
> Ārstniecības augi A21-31
> Ārstniecības augi B 1-10
> Arstniecības augi C 1-10
> Ārstniecības augi D 1-10
> Ārstniecības augi E 1-10
> Ārstniecības augi F 1-10
> Ārstniecības augi G 1-10
> Ārstniecības augi H 1-10
> Ārstniecības augi I 1-10
> Ārstniecības augi J 1-10
> Ārstniecības augi K 1-10
> Ārstniecības augi L 1-10
> Arstniecības augi M 1-10
> Ārstniecības augi N 1-10
> Ārstniecības augi O 1-10
> Ārstniecības augi P 1-10
> Ārstniecības augi R 1-10
> Ārstniecības augi S 1-10
> Ārstniecības augi T 1-10
> Ārstniecības augi U 1-10
> Ārstniecības augi V 1-10
> Ārstniecības augi Z 1-10
> Eksotiskie augi A-B-C-D
> Eksotiskie augi E-F-G-H-I
> Eksotiskie augi J-K-L
> Eksotiskie augi M-N-O
> Eksotiskie augi P-R-S
> Eksotiskie augi T-U-V-Z
Dabas veltes
Veselība un skaistums
Mājas lietas
Svināmās dienas un tradīcijas
Mālu terapija
Garšaugi no Annas Šmites
Eglona Brūna saimniecība
IEPAZĪSTIES!
PIRTS SKOLA
Pirts Upesrūķi
Pirts Brūveri
Pirts Nāras
Pirts Azote
Pirts Kundziņi
Pirts Bērzaine
Pirts Avoti
Pirts Rozēni
Pirts Šalkas
Pirts Piekūni
Lauku sēta Jāņkalni
Pirts Pļavenieki
Pirts Spārītes pie Rāznas
Ezermalas - Pirtslietas
Brīvdabas muzejs
Meņģeļu pirts
Viktora Ķirpa Ates muzeja pirts
EKO SOLIS Dabīgas lineļļas - koka darvas krāsas, koka kubli
Dr. Tereško tējas
Kalējs Edvīns Šakalis
Latvijas pirts 2010 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2011 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2012 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2013 - Latvian sauna - Латвийская баня
LATVISKIE PIRTS SVĒTKI 2015
Latvijas pirts svētki 2017
FORUMS
GALERIJAS
Liepa


     

Parastā jeb meža liepatilia cordata L.

Liepu zieds prognozē rudeni un ziemu
Austrumu pierobežā pirms Pēterdienas (29.06.2016) sāka ziedēt liepas. Šogad liepzieds salīdzinoši agrs un arī laika apstākļi tam labvēlīgi. Liepu ziedēšana paredz laiku pēc Bērtuļiem (24. augusts), kā arī rudeni un ziemu.

Liepas zied tikai 12 dienas un ir ticējums, ka ikviena no šīm dienām pareģo laiku turpmākajiem 12 mēnešiem. Parasti liepas sāk ziedēt laikā no jaunajiem (24.06.) līdz vecajiem (07.07.) Jāņiem. Ja liepu zieds aizkavējas, tad tas liecina, ka ziema būs auksta. Atbilstoši šā gada liepu ziedēšanai, barga ziema mums nedraud…

Ja liepu zieds saulains, sauss un karsts, tad augusts, laikā līdz Linu dienai (25.08.), lielākoties silts un saulains. Parasti tādam augustam seko vējains un pārsvarā sauss rudens. Ja liepziedā debesis klāj mākoņi un bieži pērkons rūc, tad ļoti iespējams, ka rudens būs slapjš un garš.

Šogad liepu zieds sācies ar siltu laiku, kad pietiek gan saules dāsnuma, gan mitruma. Svarīgi, kāds vējš pūš liepziedam sākoties. Šodien valdošie austrumu puses vēji. Tas liecina, ka septembrī līdz Miķeļiem (29. septembris) lielākoties sauss, bet rudens kopumā mitrs, drēgns un garš. Ar jauku atvasaru septembrī un vējainām, lietainām dienām oktobrī. Savukārt tāds rudens paredz nokrišņiem bagātu, pārsvarā maigu ziemu, ar lielāku salu februārī.

Vilis Bukšs

_______________________________

Ticējumi.

  • Ja liepu zieds karsts un sauss – sagaidāms silts un pērkoņains augusts.
  • Ja liepziedā līst - būs silts un slapjš rudens.
  • Ja laikā, kad liepas zied zibeņo un pērkons rūc – būs labs sēņu gads.

Liepu dzimta (Tiliaceae).
Koku, retāk krūmu dzimta. Raksturīgas vienkāršas lapas ar parasti ātri nobirstošām pielapēm. Kauslapas un vainaglapas pa 5, ziedi vismaz ar 3 simetrijas asīm. Putekšņlapas 10 un vairāk. Auglis - pogaļa vai riekstiņš. Galvenokārt tropu un subtropu joslā izplatītu sugu dzimta, reti mērenā klimata joslā. Zināmas ap 450 sugas. Dzimtas taksonomiskajā apjomā ir ļoti atšķirīga pieeja; plašā nozīmē dzimtā ietilpst līdz 730 sugām.

 

Latvijā savvaļā tikai 1 suga - parastā liepa. Liepas sāk ziedēd no 20 gadu vecuma. 

Liepu ziedus ievāc pilnzieda periodā, kad lielākā daļa ziedu ir uzziedējusi. Ar dārza šķērēm vai speciālām zaru griežamām ierīcēm no­griež kokiem nelielus zarus ar ziediem, kurus noplūc kopā ar seglapu. Jāraugās, lai seglapas būtu veselas, bez kai­tēkļu un rūsas sēņu bojājumiem. Pēc noplūkšanas ziedus izber plānā slānī žāvēšanai. Žāvējot ziedus saulē vai augstākā tem­peratūrā, iegūst nesmaržīgu drogu. Liepu ziedus nedrīkst arī pāržāvēt, jo tie ātri nobirst. Drogas iznākums ir apmē­ram 30% no svaigo ziedu svara. Dro­gas smarža patīkama, vāja; garša salda, gļotaina, maz­liet savelkoša. Drogas uzglabāšanas ilgums 2 gadi.

Liepu ziedi satur nedaudz ēteriskās eļļas, kuras sastāvā ir seskviterpēnspirts farnezols. Tajos atrasti ari saponīni, miecvielas, karotīns, C vitamīns, ilavonglikozīds hesperidms, glikozlds tiliacīns, relatīvi daudz gļotviclu u. c.

Liepu ziedu uzlējumiem piemīt sviedrējoša, baktericīda, temperatūru pazeminoša, diurētiska un sekretolītiska iedarbība. No drogas gatavo uzlējumus, tējas, ku­ras bieži vien kopa ar citām drogām un medu lieto kā sviedrējošu līdzekli augšējo elpošanas ceļu iekaisumu un saaukstēšanās ārstēšanai. Ārīgi lieto mutes dobuma skalo­šanai bieži vien kopā ar dzeramo sodu. Liepu ziedus bieži vien kopā ar citām drogām lieto ari aknu, kuņģa, zarnu, nieru un citu slimību ārstēšanai. Tautas medicīnā liepu ziedus izmanto reimatisma, kle­pus, vēdera sāpju, difterijas, krampju un nierakmeņu ār­stēšanai. Sarīvētus liepu augļus ar etiķi ārīgi lieto brūču, mutes, deguna asiņošanas apturēšanai. Sarīvētus pumpu­rus un lapas liek uz augoņiem, uz pampumiem. Gremzdu kārtu ieteic apdegumu ārstēšanai, bet ziedus izmanto sau­tējošos apliekamos kā mīkstinošu līdzekli. Liepu koksnes ogli lieto pret atraugām, kā adsorbentu zarnu gāzēm, caurejas, saindēšanās ārstēšanai un zobu tīrīšanai. Liepu ziedus izmanto ari liķieru rūpniecībā. Tie ietilpst dažādu jaukto tēju sastāvā

PIELIETOJUMS TAUTAS MEDICĪNĀ

  • Tēju gatavo, ņemot 1-2 ēdamkarotes drogas uz 1 glāzi verdoša ūdens; dzer pa 1-2 gl. vakaros pirms gulētiešanas.
  • Sviedrējoša tēja. Vienādās devās liepu ziedi un aveņu ogas.
  • Kakla skalojamais uzlējums. 1 daļa liepu ziedi, 2 daļas ozolu miza.
  • Kakla skalojamais uzlējums. 2 daļa liepu ziedi, 3 kumelīšu ziedi.
  • Tēja. Liepu ziedi, medus, vīnogu vīns. Lieto mazasinības gadījumā. Atgriež sejai veselīgu izskatu, mazina bālumu.
  • Tēja. Liepu ziedi, liepu medus. Lieto gripas gadījumā.
  • Maisījums pret gripu. 1 daļa liepu ziedi, 1 daļa irbenes ogas. 2 ēdamk. maisījuma atšķaida ar 1 gl. verdoša ūdens. Vāra 5-10 min. Lieto karstā veidā 1-2 tasītes uz nakti.
  • Uzlējums. Liepu ziedu ūdens uzlējumu (1:20) ieteicams lietot sejas ādas skalošanai. Piedod ādai elastīgumu.
  • Liepas koka ogles izmanto caurejas, dizentērijas, kakla tuberkulozes gadījumā.
  • Sasmalcinātus svaigus pumpurus un lapas lieto ārīgi kā pretiekaisuma, pretsāpju un mīkstinošu līdzekli apdegumu un čūlu gadījumos.
  • Vārītu liepas jauno dzinumu mizu izmanto apdegumu, reimatisma, podagras gadījumā.
  • Vienādās devās liepu ziedi un kartupeļu ziedi. Pagatavo uzlējumu. Lieto klepus gadījumā.
  • Liepu ziedus izmanto vannas peldes ūdens aromatizēšanai.

PIELIETOJUMS KOSMĒTIKĀ

  • Sausas ādas kopšanai ir ieteicams skalot ādu ar vēsu liepu ziedu uzlējumu.
  • Lai atsvaidzinātu nogurušu sejas ādu uzliek sejai liepu ziedu un piparmētru uzlējuma kompreses. Pārmaiņus uzliek gan karstu, gan aukstu kompresi.
  • Sejas ādas atsvaidzināšani izmanto liepu ziedu uzlējumu kuram pievienots medus.
  • Lai uzlabotu ādas izskatu pagatavo liepu ziedu, piparmētru, apiņu uzlējumu. Izmanto karstajām kompresēm.
  • Sejas ādai komprese neizmanto, ja ir paplašināti asinsvadi.
  • Sejas ādai, kurai ir nosliece uz grumbu veidošanos izmanto liepu ziedu, sasmalcinātu diļļu uzlējumu. Skalo sejas ādu no rīta un vakarā.
  • Taukainas ādas kopšanai pagatavo uzlējumu no liepu ziediem, kosas, pelašķa ziediem. Skalo sejas ādu no rīta un vakarā.
  • Taukainai ādai, dažādu izsitumu gadījumā pagatavo zāļu vannas peldi. 25 g liepu ziedi, 50 g piparmētras, 25 g lavandas ziedi, 25 g timiāns, 25 g mežrozīšu paaugļu sēklas, 25 g asinszāle, 25 g kumelītes. Vāra 2 l ūdens. Novārījumu pievieno vannas ūdenim.
  • Matus pēc mazgāšanas ir labi izskalot ar liepu ziedu un piparmētru novārījumu.
  • Lai mazinātu matu izkrišanu pagatavo novārījumu no 8 ēdamk. liepu ziedu un 500 g ūdens. Lieto matu mazgāšanas reizēs.
  • Liepu ziedu putiņas veida masu izmanto apdegumu gadījumos.

 Liepu pumpurus marinē un no tiem gatavo salātus.
Salāti – 100 g liepu pumpuri, 1 ola, salātu mērce. Salātu mērce – skābs krējums, ābolu etiķis, sinepes un sasmalcinātas vārītas olas. Pārkaisa ar seleriju, pētersīļu un diļļu zaļumiem.

__________________________

 Visbiežāk šo tēju bauda kopā ar medu (vēl labāk – ja ar liepziedu medu!).

Liepziedi satur nelielu daudzumu ēteriskās eļļas, C vitamīnu, miecvielas, karotīnu, daudz gļotvielu, saponīnu u.c. vielas. Liepziedu tēja ir labs līdzeklis pret iesnām, saaukstēšanos, klepu, gripu un augstu temperatūru. Tāpat liepziedu tēju var dzert, lai pazeminātu asinsspiedienu, mazinātu galvassāpes un uztraukumu, kā arī atbrīvotos no bezmiega. Cilvēkiem, kuriem ir paaugstināts nervu sistēmas jūtīgums, ieteicams uzturēties zem ziedošām liepām. Ārīgi liepziedu novārījumu lieto mutes dobuma un kakla skalošanai iekaisumu, angīnas, stomatītu un gingvītu gadījumos.

Var lietot arī liepziedu kompreses, tās liekot uz sejas un acīm. Tas palīdzēs atgūt veselīgu sejas ādas krāsu. Tāpat ar liepziedu novārījumu var skalot matus pēc katras mazgāšanas reizes, kas tos padarīs mirdzošus. Ārstniecībai var izmantot ne tikai liepu ziedus, bet arī lapas, taisot liepu pirts slotas. To iedarbība būs relaksējoša.

Pēc liepziedu tējas dzeršanas nav ieteicams doties ārā, jo tā ir nomierinoša un sviedrējoša. Tā vietā ieteicams pēc tējas baudīšanas atpūsties un atgūt spēkus mierpilnā noskaņā.

Ievācot ziedus, tos jālasa kopā ar zaļgano seglapu.  Jāskatās, lai ziedi būtu bez kaitēķļiem un rūsas sēnes bojājumiem. Savāktos liepziedus ir jāizber plānā kārtiņā un jāļauj tiem žūt. Atgādināšu, ka vislabāk ārstniecības augus ir žāvēt uz balta papīra vai vēl labāk – lina auduma, lai tie neuzņemtu nekādas kaitīgās vielas (piemēram, no avīžu krāsām). Piemērotākā vieta žāvēšanai būtu bēniņi, nojume vai kāda cita telpa, kas ir pasargāta no tiešiem saules stariem. Žāvējot, telpas temperatūra nedrīkst pārsniegt 40-45 grādus pēc celsija, citādi zudīs tējas saldā smarža. Izžāvētie liepziedi jāuzglabā slēgtā traukā, lai tie nepiesūktos ar citām smaržām un neizgarotu ēteriskās eļļas.

Liepu pumpuru ievārījums.
 Patlaban ir īstais laiks vākt iepriekšējā gadā izaugušos liepu zariņus, lai pagatavotu aromātisku, veselīgu un gardu liepu pumpuru ievārījumu, kas stiprina imunitāti. Kā tas garšo? Debešķīgi, kā aromatizēts medus! Turklāt tā pagatavošana prasa vien pusstundu.

  • 1. Ievārījuma gatavošanai izvēlas patālāk no autoceļa augošu liepu un griež tikai pagājušajā gadā izaugušos koši sarkanbrūnos zariņus. Litram ievārījuma nepieciešamas divas lielas buntes, ko tik tikko var apņemt ar abām rokām.
  • 2. Zariņus sagriež 6–8 cm garos stienīšos, lai var ievietot 1,5 litru lielā katlā.
  • 3. Zariem uzlej 800–900 ml ūdens un vāra uz vidēji lielas uguns aptuveni 20 minūtes. Zariņi maina krāsu no tumši sarkanas līdz gaiši brūnai. Vāroties liepu zariņi smaržo kā tikko izvārītas cūku pupas.
  • 4. Zariņus nokāš un liek atdzesēties. Novārījumu saglabā.
  • 5. Kad zariņi atdzisuši, izspiež liepu pumpurus, kas paukšķēdami viegli nāk laukā. Darot to, var pārliecināties, cik daudz ēterisko eļļu un sveķu ir pumpuros – rokas kļūst lipīgas, virtuvē izplatās patīkams aromāts.
  • 6. Kad pumpuri savākti, tos liek novārījumā un pievieno ievārījuma cukuru ar pektīnu (0,5 litriem vajag aptuveni puskilograma cukura). Pavāra 5 minūtes un sapilda tīrās burciņās. Pumpuri ievārījumam piešķir patīkamu saldu akcentu!

Parastā liepa (Tilia cordata) ir līdz 30 m augsts malvu dzimtas koks ar plašu vainagu. Jauniem kokiem miza gluda, vēlāk rievaina. Jaunie dzinumi sarkanīgi vai olīvzaļi. Lapas vienkāršas, ar kātu un vairāk vai mazāk asimetrisku sirdsveida pamatu. Lapu apakšpuse zilganzaļa, dzīslojumu stūros rūsganu matiņu pušķi. Ziedi bāldzelteni, dihāzijas pa 5 - 11, smaržīgi. Ziedkopas seglapa parasti nesniedzas līdz ass pamatam. Zied jūnijā, jūlijā. Parastā liepa aug mežos, upju krastos, uz ezeru salām. To audzē arī ceļmalās un apdzīvoto vietu tuvumā.
Pētījums par liepu izplatību Latvijā  (Liepas.pdf)

Amerikas liepa (Tilia americana)  liels koks, sasniedz 15-20 m  augstumu. Lapas ļoti lielas, zied augusta sākumā. Savvaļā aug Ziemeļamerikas A daļā. Latvijā reti sastopama.

Amūras liepa (Tilia amurensis) liels koks, lapas abpusēji zaļas. Zied pati pirmā- jau jūnija vidū. Savvaļā aug Krievijas Tālajos Austrumos un Ķīnā. Latvijā reti sastopama.

Sudrabliepa (Tilia tomentosa liels koks ar plati konisku vainagu uz izteiksmīgām apakšpusē sudrabpelēkām lapām. Zied pati pēdējā- augusta vidū. Savvaļā aug Dienvidaustrumu Eiropā, Mazāzijā.

Platlapu/vasaras liepa (Tilia platyphyllos) – zied jūnija otrajā pusē. Savvaļā sastopama Viduseiropā, Kaukāzā, Dienvideiropā un Atlantijas okeāna piekrastē.

 dažādlapu liepa (Tilia heterophylla)
Henrija liepa (Tilia henryana)
Japānas liepa (Tilia japonica)
Mongolijas liepa (Tilia mongolica)
Mandžūrijas liepa (Tilia mandshurica)
Meksikas liepa (Tilia mexicana)
Nasčokina liepa (Tilia nasczokinii)
Olivera liepa (Tilia oliveri)
Rietumu liepa (Tilia occidentalis)
 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Liepa kā sievietes sakrālais koks.
Info avots: Maija Kadiķe engelupasaule.lv

Izsenis cilvēki ir sadarbojušies ar kokiem. Tas ir bijis gan Latvijā, gan daudzās citās zemēs, jo koks ietver sevī veselu kosmosu. Tas savieno kopā Zemi ar Debesīm un vienlaicīgi izstaro savas, tikai šim kokam raksturīgas vibrācijas. 
Latvijā kā centrālos kokus var izcelt liepu un ozolu, kuri vienlaicīgi ir arī sievišķā un vīrišķā simboli un šīs enerģijas nesēji cilvēkiem šeit Latvijā.
Mūsu senči tad, kad bija vajadzība, kā arī, kad pienāca laiks aktivizēt kādu no kvalitātēm, kas ir konkrētā kokā, gāja pie tiem un lūdza atbalstu. Tas sākumā varēja būt iekšējs spontāns process, bet ar laiku cilvēks tika apmācīts un arī iesvētīts šajā jomā, kas viņam deva iespēju konkrētās zināšanas un savu individuālo pieredzi nodot tālāk – savai ģimenei, dzimtai, tautai. 
Ar kokiem sadarbojās kā sievietes, tā arī vīrieši. Vīrieši bērnībā klausījās ģimenes sievietēs, bet vēlāk zināšanas ieguva vīru gudrības ,,skolā,, no apvidus viedajiem zintniekiem. Koks kalpoja ne tikai kā dziednīca un saikne ar Zemi un Debesīm un caur to nākošu informāciju, bet koks bija arī kā lietaskoks, no kura pagatavoja daudzas mājai nepieciešamās lietas – no karotes līdz šūpulim un gultai. Tāpēc tos vīrus, kuriem labi padevās darbs ar koku, apmācīja sajust un sarunāties ar tiem, lai viņi varētu atrast īsto koku konkrētajai lietai. Tādu koku, kura gars ir ar mieru kalpot cilvēkiem ar mīlestību un tātad nesavtīgi. Šeit arī slēpjas seno koka lietu skaistuma un ilgā mūža noslēpums. To smalkā struktūra turpina sadarbību ar cilvēku, jo ir vienojusies , ka kalpos cilvēkiem, cik ilgi vien to spēs.

Sievietēm bija savas, tā saucamās ,,sieviešu lietas,,, kur senas zināšanas nodeva vecākās ģimenes sievietes, kā arī apvidus zintnieces un viedās sievas. Apmācību izgājušai sievietei visi koki kļuva kā draugi, jo viņa bija izpratusi šo koku enerģētiku, līdz ar tā nozīmīgumu un vienreizību, kā arī konkrētu pielietojumu.
Liepai visā šajā kontekstā ir īpaša vieta, tāpēc godināsim to kā pirmo. Liepa ir koks, ar kuru bērns sāk kontaktēties no pašas atnākšanas. Ja bija iespēja, tad meitenes šūpulīti iekāra liepā, lai viņai jau no dzimšanas ir dota iespēja sajust un sadarboties ar liepas garu caur smaržu, krāsām, vibrācijām. Liepas ziedu tēja un medus turpnāja savu darbu ziemas laikā. Mazas meitenes pie liepas pulcējās, lai klausītos teikas un nostāstus no dzimtas viedajām sievām. Te dzima jauni cimdu un zeķu raksti, veidojās brunču ornamenti, kā arī ,,atnāca,, zīmes un radās dziļa saikne ar Māti Zemi. 
Liepa ir Māras koks Latvijai. Tā iemieso sevī visas tās kvalitātes, kas ir no Dieva dotas sievietei, lai viņa tās iznestu cauri dzīvei un nodotu tālāk savas dzimtas sievietēm – meitām, mazmeitām, mazmazmeitām.
Liepas enerģijā ir maigums, mīļums, sievišķība, siltums un arī praktiskums. Kad visas šīs kvalitātes tika apzinātas, tās ļāva sievietei savienoties un dzīvot gara tīrībā, cieņā un brīvībā. Katra sieviete sajuta sevi kā tās vietas, kur viņa ir dzimusi, neatņemamu daļu un vienlaicīgi kā savas zemes turpinājumu. Līdz ar to sieviete viegli un harmoniski spēja veidot saskarsmi un sadarboties ar dabas pasauli ap sevi - kokiem un augiem, putniem un zvēriem, kā arī izprast dabas parādības, zvaigžņu rakstus un kosmosa zīmes.

Vieda sieviete bija atvērta visām dabas struktūrām. Laikā, kad jaunās meitas izgāja apmācību un pēc tās saņēma iesvētīšanu sievietes kārtā, ko veica apvidus spēcīgākās zintnieces, kuras pārzināja gan Zemes, gan Debesu pasauli, liela loma bija liepai. Liepa bija šīs sieviešu ,,skolas,, centrālais koks un galvenā enerģijas turētāja.
Vēl Latvijā ir atrodamas tādas dižliepas, kuras atceras un ,,zin,, sievietes iniciācijas noslēpumus. Ir izdevies ar tādām liepām satikties Kurzemes pusē un arī citur Latvijā. Tas vienmēr ir liels notikums un milzīga svētība katrai sievietei, kas no sirds godina šo dižkoku. Viņa var lūgt šajā spēka vietā dižliepas garu atjaunot un stiprināt saikni ar viedo un zinošo sievieti sevī. Ar savu iekšējo dziednieci.
Tās sievietes, kuras izgāja sieviešu-zintnieču ,,skolu,,, nonāca ciešā kontaktā ar liepas garu un līdz ar to arī ar Māras enerģijām. Viņas ienāca lielajā dzīvē pilnīgi jaunās kvalitātēs un ar augsti paceltu galvu kā topošās sievas un mātes. Kā nākamās dziednieces un zintnieces, kā rakstu rakstītājas un dziesmu un teiku radītājas. Sievietes atvēra sevi savam radošajam potenciālam, kura pamatus saskatīja un palīdzēja ,,atvērt,, apvidus viedākās sievas.
Šīs sievietes bija lepnas par sevi, drošas, zinošas un vienlaicīgi nesa sevī liepas labumus – mieru, maigumu, laipnību un siltumu.
Sakrālās zināšanas tika nodotas no vienas paaudzes uz nākamo paaudzi, bet sievišķo enerģiju mūsu sences varēja saņēmt pie liepas. Viņas liepu godināja, apskāva un lūdza sadarboties :

Dod , liepiņ, savas kājas
svešu ļaužu pulciņā.
Lai es eju vieglu soli
no istabas līdumā.

Dod , liepiņ, savas rokas,
kad iegāju sētiņā.
Visi darbi ritēt rit
no rītiņa, vakarā.

Dod , liepiņ, savas acis,
kad izgāju jūrmalā.
Sav bāliņu saredzēju
jūras putu galiņā.

Dod , liepiņ, savu sirdi
manas sirds vietiņā.
Tava sirds silta bija, 
kad mana aukstumā.

Dod, liepiņ, savu spēku
man izbrist tumšu mežu.
Tur aiz meža baltas pļavas
pilnas zelta ziediņiem.

Diemžēl apzināta un tieša zināšanu mantošana no paaudzes uz paaudzi pie mums ir gandrīz zudusi. Ja dzimta ir pietikoši stipra, tad savu spēku tā var nodot nākamajām paaudzēm caur dzimtas mājām, spēka vietām, svētām relikvijām. Dzimtas enerģija var kļūt vēl daudzkārt stiprāka, ja tiek pētīta, apzināta un atzīta. Ja dzimtā ir sirma māmuļa, kurā ir dzimtas spēks un zināšanas, tad, godinot un uzklausot viņu, saņemam svētību sev, saviem bērniem un visai zemei. 
Bet vienmēr latvju zemes sievišķā pirmsākuma enerģiju varam saņemt no liepas. Liepā ir maigums, mīļums, laipnība un siltums. Tās ir kvalitātes, kas tik ļoti pietrūkst šobrīd sievietēm ne tikai Latvijā, bet daudzās vietās pasaulē.
Mums ir mūsu liepa.
Mums ir mūsu Māra. 
Mums ir mūsu sievišķās zintniecības pirmsākums uz Mātes Zemes.
Ja mēs to spēsim novērtēt, izprast un godināt, tad varēsim tam vairāk pietuvināties un arī saņemt.

Reģistrētajiem
Epasts:
Parole:
 Reģistrēties